Kas vārdos nav izsakāms

Sēmes pamatskolas Skolotāju istabā garajā starpbrīdī – pasēdēšana. Galdā torte, kūciņas, pīrādziņi. Nekā īpaša. Tuvāko aizejošo un nākamo dienu gaviļnieki viens otru apsveic. Pirmā pēcbrīvdienu darba diena. 1. aprīlis. Bērzu galotnēs pumpuriņi zilgo. Vai tad tie arī nav svētki?! Ik diena ir svētki! Otras tādas tak vairs nebūs. Būs citas. Labākas, sliktākas, bet visas svētku dienas.

Sēmes pamatskolas Skolotāju istabā garajā starpbrīdī – pasēdēšana. Galdā torte, kūciņas, pīrādziņi. Nekā īpaša. Tuvāko aizejošo un nākamo dienu gaviļnieki viens otru apsveic. Pirmā pēcbrīvdienu darba diena. 1. aprīlis. Bērzu galotnēs pumpuriņi zilgo. Vai tad tie arī nav svētki?! Ik diena ir svētki! Otras tādas tak vairs nebūs. Būs citas. Labākas, sliktākas, bet visas svētku dienas.

Viena no jubilārēm – Velga Grīnvalde. Viņa raksta dzeju. Raksta, kad prieks un arī skumjas līdzās pakavējas, kad kas ar varu uz āru laužas. Tas, kam nereti nav vārdu. Dzeju ieraksta kladītē, noglabā līdz nākamajam dzejolim. Arī par to, kas vārdos nav izsakāms.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *