Ar defile sāk svinēt valsts svētkus

Valsts Neatkarības dienā – 4 . maijā – Rīgā notika trešais jauniešu pūtēju orķestru defile konkurss (Defile – muzicēšana kustībā. – Red.). Pirmo reizi šajā koncertā-konkursā piedalījās arī Tukuma 2. vidusskolas pūtēju orķestris diriģenta Armanda Krieva vadībā.

Valsts Neatkarības dienā – 4 . maijā – Rīgā notika trešais jauniešu pūtēju orķestru defile konkurss (Defile – muzicēšana kustībā. – Red.). Pirmo reizi šajā koncertā-konkursā piedalījās arī Tukuma 2. vidusskolas pūtēju orķestris diriģenta Armanda Krieva vadībā.

Mūsējie izcīnīja augsto II pakāpes diplomu, atpaliekot tikai par piecpadsmit punkta simtdaļām no I pakāpes diploma ieguvējiem – Jelgavas 4. vidusskolas un Rūjienas vidusskolas orķestra. Vadošo orķestru vidū bija arī Rīgas 6. vidusskolas un Ernesta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas kolektīvi.

Vairāk nekā 700 dalībnieku

Parādē piedalījās 16 orķestri ar 700 dalībniekiem no visas Latvijas, kas kopumā sniedza skatītājiem 18 priekšnesumus. Orķestru parāde sākās Rātslaukumā, pēc tam sekoja dalībnieku paraugdemonstrējums – defile pie Brīvības pieminekļa, kas pulcēja vairākus simtus skatītāju. Defilē fināla ietvaros notika arī ielu koncerti Vecrīgā, Operas skvērā, stacijas laukumā, kā arī orķestru parāde no 11. novembra krastmalas līdz Brīvības piemineklim. Programmā ar paraugdemonstrējumiem uzstājās arī Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) štāba pūtēju orķestris. Viens no galvenajiem konkursa žūrijas locekļiem bija Igaunijas Iekšlietu ministrijas pūtēju orķestra diriģents Pīters Sāns, kurš ar nožēlu atzina, ka Igaunijā gan jaunieši ar ko tādu neaizraujas…

Lielākā balva – skatītāju ovācijas un pašu gandarījums

Gandarīts par orķestra sasniegumiem, diriģents A. Krievs pastāstīja: "Šim uznācienam gatavojāmies jau sen. Martā bija noslēdzošā skate, kurā uzzinājām, ka varam piedalīties 4. maijā defile finālkonkursā Rīgā, kas mums ir ļoti liels notikums. Mūsu orķestris pievērsa lielu uzmanību arī vizuālajam tēlam, atbilstoši gaidāmajiem valsts svētkiem tās bija baltas blūzes ar tumši sarkanām vestītēm (krāsa kā Latvijas valsts karogā) – cienījami. Arī tas pasvītro valstiskumu. Liels paldies mūsu horeogrāfei Vēsmai Kaņepei, ar kuru sadarbojamies. Liels prieks par mūsu tambūrmažoristu Leonardu Vīksni – puisim ir izteikta ritma izjūta un asas kustības. Izcili ir arī pārējie orķestra dalībnieki, kas ar maksimālu atdevi cīnījās un centās, lai gūtu labu rezultātu, par ko liecināja lielās un neviltotās skatītāju ovācijas. Mūsu pūtēju orķestra dalībnieki ļoti apmierināti un gandarīti par paveikto, un tas ir pats galvenais. Padarītais devis lielu emocionālo lādiņu. Man prieks, ka paši pūtēji lepojas ar spēli orķestrī, arī vecāki ir lepni par to. Ja vien nebūtu šis viens neveiksmīgais pagrieziens… Neskatoties uz to, vēlos uzteikt orķestra saksofonu, flautas, sitamo instrumentu, tubas, trompetes, trombona, tenoru un baritonu grupas. Jebkura muzicēšana, instrumenta spēle un kolektīvisms attīsta cilvēku. Audzina pacietību, izturību, komunikācijas spējas. Jāpacieš tās grūtības mācoties, bet rezultāts nes gandarījumu."

Būs arī dejotājas

Jelgavniekiem priekšnesumā piedalījās meiteņu deju grupa «Tmbourmajorki» no Polijas, kuras dalībnieces īpaši virtuozi rīkojas ar zižļiem. Sākot no nākamā mācību gada, arī Tukuma 2. vidusskolas pūtēju orķestra programmas horeogrāfijā tiks iekļauti dejotājmeiteņu priekšnesumi. Arī nākamajos Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētkos tiks iekļauta defile programma, kas pirmo reizi tika izmantota iepriekšējos svētkos, kas notika 2005. gadā. Pašu defile žanru Latvijā pūtēju orķestri sāka apgūt jau 2002. gadā. Ar 4. maija pasākumiem tika aizsāktas lielās Latvijas Republikas svinības par godu valsts 90. dzimšanas dienai.
Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru parādi organizē Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienai cikla «Tu esi Latvija» ietvaros.

Komentāri

  1. Maza kļūda rakstā. Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas Mākslu skolas pūtēju orķestris Sudrabskaņa defile soļo jau kopš 1995. gada un ar labiem panākumiem ārvalstīs, iegūstot 1. vietas defile kategorijā. Tā kā tas sniedzas mazliet dziļāka pagātnē. 🙂

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *