Blogi

Iveta Grigule, 11. Saeimas deputāte

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, ziņojot Saeimas komisijai par kultūras procesu norisēm un problēmām, vairākkārtīgi akcentēja: “Mēs lepojamies ar savām Mākslas un mūzikas skolām, mēs lepojamies ar saviem Dziesmu un Deju svētkiem!” Jā, tā tas ir par visiem 200%! Īpaši jau Dziesmu un Deju svētki sev allaž līdzi nes milzīgu emocionālu pacēlumu, lepnuma un pašapziņas pilnu atmosfēru pilsētā, neaprakstāmu kopības sajūtu ar šo zemi, cilvēkiem un dziesmu, līdz pat asarām acīs.

Iveta Grigule, 11.Saeimas deputāte

 Jau kārtējo reizi mēs attopamies pie “sasista trauka” un “izlieta ūdens”. No ne tik senajām kļūdām mācība nav gūta. Kārtējā banka jau atkal tiek izsludināta par bankrotējušu. Tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši lielas naudas summas.

Runājot par nodarbināto veselības aizsardzību, darba devējiem bieži rodas jautājumi par obligāto veselības pārbaužu piemērošanu atbilstoši veicamajam darbam. Daudziem joprojām nav skaidrības par obligāto veselības pārbaudes veikšanu, ja nodarbinātajam pārbaude jau veikta saistībā ar viņa profesiju un iespēju nodarīt kaitējumu citu personu veselībai (piemēram, izglītības darbiniekiem, pārtikas rūpniecībā strādājošajiem u.tml.). Citiem vārdiem – vai, piemēram, jāveic “dubulta” pārbaude, ja strādājat pārtikas rūpniecībā? 

Pēc Latvijas Krājbankas krīzes publiskošanas intervijā kādam biznesa portālam finanšu ministrs Andris Vilks faktiski paudis nostāju, ka valsts iedzīvotāji paši ir vainīgi, ja savus finanšu līdzekļus glabājuši legālā komercbankā. Vēl vairāk vainīgi, jo Latvijas Krājbanka esot piedāvājusi augstākus noguldījumu procentus un zemāku kontu apkalpošanas maksu pensionāriem. Tam vajadzējis radīt aizdomas ikvienā iedzīvotājā. Izklausās pēc sirdzēja delīrija murgiem. Diemžēl tas ir viens no Latvijas Republikas valdības redzamāko pārstāvju viedokļiem.

Iveta Grigule, 11. Saeimas deputāte (ZZS)

Pēdējā laikā nerimst kaislības ap parakstu vākšanu par otru valsts valodu Latvijā. Šīs akcijas dēļ iedzīvotāji tiek apzināti šķelti, vadoties pēc valodas, kurā tie runā – krievvalodīgajos un latviešos. Ik pa laikam sabiedrībā labi atpazīstami politiķi “uzmet pa sausai pagalei” kvēlojošai ugunij, parakstoties par referendumu.  

Sen, sen bērnībā biju redzējis lielu racējcirceni. Tautāsauktu par zemes vēzi. Tas bija tik sen, ka biju pat aizmirsis, kāviņš īsti izskatās.

Nupat kā ir apstiprināta jaunā Latvijas valdība, kas sevi nodēvējusi par Tiesiskuma un reformu koalīcijas pārstāvjiem. Es gan sacītu, ka Latvijā ir nodibināta ciniskas atklātības koalīcijas valdība.

Nupat jau iet vaļā – «Saskaņas centrs», neprazdams saprast politisko situāciju un atzīt savas kļūdas, ierosinājis pamatīgu vēstuļu kampaņu, lai mudinātu Valsts Prezidentu aicināt «Saskaņas centru» valdībā. Un – vai tas kāds brīnums? – atsaucība kampaņai ir mežonīga. Nepagūst partija savu kampaņu izsludināt, kad Rīgas pils jau saņēmusi pusotru tūkstoti organizētu vēstuļu ar vienīgo pareizo viedokli. Tūdaļ sarosās arī atsevišķi masu mediji – vai tas kāds brīnums, ka tikai krievvalodīgie? – ar aicinājumiem izbeigt kādā konkrētā valodā runājošo cilvēku diskrimināciju. Kāda televīzija, kas raida šādi domājošajiem, tūdaļ intervē nacionālboļševiku līderi, kurš nu gatavs rīkot protesta akcijas (sazin, cik miermīlīgas demonstrācijas puisis ar tādu vārdkopu ir domājis?), kuru mērķis ir «Saskaņas centra» iestumšana valdībā.

Vakar pēkšņi aizdomājos, ka mūsu valstij varbūt tāda karma – 20 gadu cikls. Pirmā valsts pastāvēja 20 gadus un tad nonāca okupāciju spaidos. Dibinājām to vētrainos apstākļos, kad neviens īsti nevarēja saprast, kāda lielvara saimniekos tavā sētā rīt. Aizstāvējām, nosargājām. Mīlējām, slaucām, cienījām un lamājām. Un tagad atceramies ar tādu kā gēnos ierakstītu nostalģiju un grūtsirdību.

24. septembrī Rīgā Ķīpsalas hallē notika  Golden Scor sestās starptautiskās džudo sacensības. Tajās piedalījās Latvijas, Baltkrievijas, Beļģijas, Krievijas, Somijas, Francijas, Kanādas un Lielbritānijas džudisti.

Iestājoties lietainākam un aukstākam laikam, arvien lielākas bažas rada daudzviet vērojamā strādnieku darbošanās lielā augstumā – uz māju jumtiem, pie skursteņiem utt. Lai paveiktu plānoto darbu, speciālisti izmanto dažādus paņēmienus, taču tie ne vienmēr garantē darba veicēja drošību. Pie ēkām tiek uzstādītas nenostiprinātas sastatnes, uz jumta darbs tiek veikts, neievērojot darba drošības prasības, dažviet neapdomīgi tiek izmantoti pacēlāji, kuri it kā paredzēti tieši cilvēku celšanai.

Pavisam nesen publiskajā telpā parādījās informācija, ka septiņās galvaspilsētas skolās nav izdevies nokomplektēt 10.klases, un šī problēma nav tikai Rīgā, bet arī daudzās rajonu skolās. Iemesli šai visai bēdīgajai parādībai, kas skaidri parāda arī Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšos, ir vairāki, bet lielākā daļa no tiem tieši saistīti ar līdz šim mūsu valstī īstenoto politiku.