Šī raksta mērķis ir norādīt uz nodokļu politikas kļūdām, un iezīmēt nodokļu politikas vadlīnijas, kas var veicināt Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos. Raksts nav precīza zinātniska publikācija, bet apzināti vienkāršots skaidrojums, lai padarītu to uztveramu arī cilvēkiem bez ekonomista izglītības.
Ikviens būs dzirdējis gadījumus, kad jauniešiem, kas tikko beiguši studijas un vēlas uzsākt darba gaitas, ir grūti to izdarīt, jo darba devēji prasa iepriekšēju pieredzi. Izveidojas apburtais loks, kuru izdodas pārraut ar dažādām sekmēm.
Latvijas politikā ir līdzīgi. Cilvēki bieži un daudz runā, ka nepieciešams mainīt veco eliti, ka apnikuši "tie paši vēži", ka nevar vien sagaidīt pārmaiņas. Bet katrās vēlēšanās atkal un atkal balso par tiem pašiem, pie varas bijušajiem.
Rudens nāk ne vien ar jaunām krāsām, smaržām un spirgtiem rītiem, bet arī rūpēm par atkritumu savākšanu pirms pirmajiem sniegiem. Ja sabiedriskās teritorijas tiek sakoptas par valsts līdzekļiem un lielajās, brīvprātīgo talkās, tad par savu pagalmu vien jārūpējas pašam. Šoreiz nerunāsim par dārza sagatavošanu ziemai, bet pievērsīsimies tikai zemes virsmas sakopšanai.
Pirms vēlēšanām reklāmas vēlētājus apdullina tik ļoti, ka tiek aizmirsti partiju līdzšinējie (ne)darbi. Tā kā partiju kampaņas jau aktīvi sākušās, svarīgi vēlētājiem atgādināt pašreizējo spēku izkārtojumu uz politiskās skatuves – kas ir kas.
Ja kāds orgāns nefunkcionē, tad tas nelabvēlīgi ietekmē visu organismu. Saimnieciskās dzīves panīkums daudzos Latvijas reģionos nozīmē gan konkrēto apdzīvoto vietu pakāpenisku izzušanu, gan nopietnus draudus valsts attīstībai kopumā.
Pamazām, tuvojoties kārtējai ziemai, aktualizējas jautājums par siltuma nodrošināšanu mūsu mājās un uzņēmumos. Vēl jo nozīmīgāks šis jautājums kļūst labējo partiju steidzinātā akcīzes nodokļa ieviešanas un dabas gāzes iepirkuma cenu pieauguma kontekstā. Būtiski pieaugot dabas gāzes pašizmaksai siltuma ražošanas uzņēmumos, ievērojami krīt gan mūsu – iedzīvotāju – pirktspēja, gan Latvijā ražoto preču konkurētspēja starptautiskajā tirgū to pārmēru augstās pašizmaksas dēļ. Kā sildīsimies?
Tuvojas gada tumšākais periods un laiks rūpēties par spuldzīšu krājumiem. Ņemot vērā elektrības cenu kāpumu, īstais laiks pievērsties naudas taupīšanai uz elektropreču rēķina:
-ar ko atšķiras “ekonomiskās” no kvēldiega spuldzēm?
-kas jāņem vērā iegādājoties spuldzes;
-jaunākās paaudzes LED spuldzes.
Veicot dažādus pētījumus un analītiskos izvērtējumus, kā arī gatavojot atskaites par īstenoto sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu atspoguļojumu medijos, regulāri apciemoju kādu no Latvijas bibliotēkām. Ņemot vērā pēdējos gados piesaistīto līdzekļu apjomu mūsu bibliotēku modernizācijai, tām vajadzētu būt ne vien zinību krātuvēm, bet arī zināšanu centriem, kas kalpo par savdabīgu zināšanu un pozitīvas attīstības bāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Latvijas Bankas (LB) ekonomists Mārtiņš Bitāns portālā delfi.lv nupat publicējis savu rakstu, kurā analizēta Latvijas ekonomikas virzība pēdējo divdesmit gadu laikā. Raksts ir interesants divu iemeslu dēļ – pirmkārt, kārtējo reizi ir atzīta Latvijas Bankas nespēja kontrolēt monetāros procesus, otrkārt, netieši tiek apšaubīta eiro ieviešanas lietderība Latvijā. Citādi raksts atkārto jau iepriekš paustos LB viedokļus – krīzes cēlonis esot nepareiza budžeta un strukturālā politika, pie kā vainīgas esot līdzšinējās valdības. Nevar nepiekrist, bet jautājums par LB līdzatbildību tomēr paliek atklāts.
Sociologi var teikt, ka Pasaules Bankas prezidenta Roberta Zēlika izteiktais jautājums Siguldā – vai bezdarbnieki par bīstamo latvāņu iznīcināšanas darbu saņem 100 latu dienā – ir bijis neapdomīgs, taču tas kārtējo reizi pierāda tikai vienu – ārvalstu eksperti, kuru dotos padomus Latvijā valdošie politiskie spēki uztver kā akmenī iecirstu patiesību, īstenībā neorientējas mūsu valsts situācijā.
Šī raksta mērķis nav aicināt balsot par kādu noteiktu kandidātu, bet gan sniegt vēlētājam kritērijus, pēc kuriem novērtēt partiju un deputātu kandidātu programmas, kā arī līdzšinējo darbību. Rakstā paustās idejas ir ne tikai autora, bet arī plašākas nacionāli noskaņotu jauniešu grupas domas, kas nepieder politisko partiju jaunatnes organizācijām, bet jau vairāk kā 15 gadus aktīvi darbojušies sabiedriskajā dzīvē.
Centrālā statistikas pārvalde nupat publicējusi datus par patēriņa cenu pārmaiņām jūlijā. Cenas salīdzinot arī jūniju atkal ir augušas, un tas nozīmē, ka no pēdējiem pieciem mēnešiem četrus mēnešus bijusi vērojama inflācija. Kaut gan salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā joprojām vērojams cenu kritums (deflācija), prognozējams, ka jau tuvākajā laikā būs cenu pieaugums arī gada griezumā.
