Lasītājs jautā: – Cik atceros, tad augusts bija tas mēnesis, kad valdība – laikam jau kāda iepriekšējā, ne šitā – bija apņēmusies pateikt, kad un cik pielikt pie pensijām. Tagad valdība mainās, vai tik šito nebūs aizmirsuši. Vai pēc tam neteiks, ka to pielikumu citi apsolīja, bet šitie vairs neko par to nezina?
Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,2287, informē Labklājības ministrija.
No 1. jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) izmaksa netiks pārtraukta, ja minētā pabalsta saņēmēji uzsāks darba attiecības. Tas sekmēs viņu materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP vecuma gadījumā, kas ilgtermiņā var radīt pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja vien viņi paši vēlas un saskata tajā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju.
Valsts pensijas vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (2022. gadā – 534 eiro), kā arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, 2022.gadā tiks indeksētas mēnesi agrāk, nekā parasti – 1.septembrī.
No 2013. gada dubultos obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu summu gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu, gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz gada vecumam un saņem vecāku pabalstu.
Absolūtais vairākums (82%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka viņu personīgā pensija vecumdienās nebūs pietiekama, lai segtu ikdienas tēriņus (45% – noteikti nē; 37% – drīzāk nē).
No nākamā gada plānots dubultot obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu summu gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu, gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz gada vecumam un saņem vecāku pabalstu.
Ko tur liegties – tieši pensionāri ir tā sabiedrības daļa, kam ir gana daudz iespēju uzklausīt visu “svaigāko“ politinformāciju un, galvenais, gana daudz laika, lai uz to reaģētu, kā nu kurā gadījumā šķiet pareizāk. Un, ja vēl ņem vērā arvien straujākos novecošanās procesus un Latvijas tautsaimniecības situāciju kopumā – jārēķinās, ka tieši šī sabiedrības daļa ir gana kupla un, visbiežāk, arī gana neapmierināta ar apkārt notiekošo. Tā arī šobrīd, kad Pensionāru federācija, reaģējot uz it kā nevainīgu interviju žurnālā, pavisam oficiāli pieprasījusi labklājības ministres Ilzes Viņķeles atkāpšanos no amata.
