Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu «Bakteriālo iedegu apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība». Noteikumu projekts paredz kārtību, kādā apkaro augu karantīnas organismu bakteriālās iedegas (Erwinia amyolovora). Noteikumu projekts paredz slimības rašanās perēkļa statusa piešķiršanu fitosanitāro pasākumu veikšanu inficētajā teritorijā. Tas paredz arī bišu stropu pārvietošanas aizliegumu no inficētās zonas.
Veikalā «Ajurveda» bija iespēja vairāk uzzināt par to, kas ir efektīvo mikrobu tehnoloģija un kā to lietot dārzā, kūtī, zivju dīķī, akvārijā, atkritumu pārstrādē, cilvēku un vides atveseļošanā. Par šo tehnoloģiju stāstīja SIA «EM Tehnoloģija» pārstāvis Aleksandrs Bļinovs, kurš nodarbojas ar jaunās tehnoloģijas ieviešanu Latvijā.
Atbalstam ciltsdarba pasākumiem zirgkopībā jāpiesakās līdz 5. jūlijam, par ciltsdarba pasākumiem aitkopībā – līdz 1. augustam, bet kazkopības nozarē – līdz 1. septembrim. Cūkkopjiem valsts pagaidu atbalstam jāpiesakās līdz 30. aprīlim. Paredzēts arī atbalsts, lai piedalītos kursos, semināros, konferencēs un kongresos ārzemēs.
14. aprīlī akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» Zemgales mežsaimniecības 2. Kandavas iecirknī notika pirmais Meža dienu pasākums. Jau 10.00 iecirkņa vadītājs Ralfs Ratkevičs gaidīja talciniekus. Pirmie atbrauca Pūres bērnudārza «Zemenīte« audzēkņi. Kamēr viņi aplūkoja Jaunmoku pils apkārtni, klāt bija arī Rīgas Domskolas audzēkņi. Nu visi varēja doties uz cirsmu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) uzdevusi Lapmežciema domei sagatavot atbildes par 40 nelikumībām, sadalot zemes Rīgas jūras līča aizsargjoslā un Kaņiera ezera krastos. Turklāt Lapmežciemā joprojām nav izstrādāts teritoriālais plānojums. Pašlaik Latvijā ir tikai 33 pašvaldības, kurās tas nav izdarīts. Kā argumentu tam, ka nav izstrādāts teritoriālais plānojums, Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons min nespēju rast vienošanos ar Ķemeru Nacionālo parku (ĶNP) par biotopu un aizsargājamo teritoriju atrašanās vietām un šo vietu saimniecisko izmantošanu. Un vēl – viņš norāda, ka šāda pēkšņa paskaidrojumu pieprasīšana patiesībā ir izrēķināšanās personīgi ar viņu.
10. aprīļa pievakarē svinīgā gaisotnē Rīgas Jaunajā teātrī pasniedza Kultūras ministrijas balvas bibliotēku, tautas mākslas un muzeja nozarē. Prieks un lepnums par to, ka šoreiz ne viena vien balva tika Tukuma muzeja darbiniekiem! Proti, Vilnim Kaktiņam, Guntai Frišfeldei, Dacei Kazušai, Agritai Ozolai, kā arī arhitektei Inārai Caunītei, kas daudz ieguldījusi Tukuma muzeja darbībā.
Andrejs Mizis Latvijā ir atzīta autoritāte biškopības jautājumos. Viņš beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti, neklātienē Rjazaņas biškopības tehnikumu, bijis biškopības pasniedzējs Zaļenieku un Vecbebru lauksaimniecības tehnikumos, strādājis kādreiz slavenajā kolhozā «Lāčplēsis». Aizvien bijis aktīvs biškopības nozares atbalstītājs, propagandētājs. Pašlaik viņam ir sava biškopības produktu firma «Miandum». Tā kā nereti medus patērētāji aizvien vēl visai maz zina par medu un arī par bitēm, par šo tēmu vairāk mums stāsta pats Andrejs Mizis.
Kā 20. martā Engures pagasta padomes sēdē deputātus informēja padomes priekšsēdētājs Andris Kalnozols, ir vairāki privatizēt gribētāji. Tā kā Finanšu komitejas locekļi nav pārliecināti par šī lēmuma likumību – drīkst ostas teritoriju privatizēt vai nedrīkst -, komiteja izvirzīja priekšlikumu, ka Engures pagasta padome atbalsta lēmumu, ka SIA «Unda» privatizē zemi zem tai piederošajām ēkām. A. Kalnozols ierosināja arī otru punktu, ka privatizācijai šo zemi nodot tad, kad tiek saņemti atzinumi no Satiksmes, Tieslietu, Ekonomikas un Pašvaldību lietu ministrijām. Deputāti tam piekrita.
Biedrība «Māmiņas bērnu labklājībai» lūdza Lapmežciema novada domi piešķirt finansējumu, lai ēku Stadiona ielā 1 pieslēgtu gāzes apkurei. Biedrība iesniegusi izmaksu tāmes gāzes apkures ierīkošanai un pieslēgšanai.
Kāpēc tika pieņemts lēmums sadalīt Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centru (LLKC) divās daļās – vienā, kas pilda valsts funkcijas un otrā, kas pelna, sniedzot pakalpojumus? Sākotnēji taču bija iecere izveidot spēcīgu Lauksaimniecības konsultāciju centru, kuru no sākuma finansē valsts, bet vēlāk tas aizvien vairāk nostiprinās un sāk pelnīt pats. Kāpēc pieņemts lēmums par centra sadalīšanu, iztaujājām Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Arvīdu Ozolu.
Līdz šim Zvejnieku svētkos Engures pašvaldība maksājusi lielas summas viesmāksliniekiem, kas sniedz koncertus. Tie apmeklētājiem bijuši bez maksas. Engures pagasta padomes deputāte Jolante Kraukle sēdē 20. martā ierosināja par koncertu tomēr ņemt nelielu naudas summu, lai uzkrātu līdzekļus kultūras pasākumiem pagastā. "Kad mēs braucam uz kādu koncertu Rīgā vai Tukumā, mums jāmaksā diezgan liela nauda. Zvejnieksvētkos savukārt ir daudz iebraucēju Engurē.
Gadskārtējā izstāde Rāmavā pulcēja lauku saimniekus no visas Latvijas. Kā allaž, netrūka ne apmeklētāju, ne piedāvājuma. Dienās, kad notika izstāde Rāmavā, līdzīga dārzkopjiem bija arī Ķīpasalas izstāžu hallē. Uz žurnālistu jautājumu, vai abas izstādes vienlaikus plānotas ar nodomu, viens no Rāmavas izstādes organizētājiem Gunārs Zacmanis atbildēja, ka izstādes plāno ziemā: "Tā kā pavasari mums ir tik dažādi, izvēlēties pareizo laiku nemaz nav tik vienkārši, jo izstādei jānotiek tad, kad lielie lauku darbi vēl nav sākušies, bet tomēr sniegs ir nokusis, un varam iestādīt kādu augļu kociņu, iegādāties sēklas. Vienlaikus šāda izstāde šajās dienās notiek arī Lietuvā. Bet vai tāpēc Rāmavā mazāk apmeklētāju, vai mazāk izstādes dalībnieku?"
