Sestdienas vakarā Milzkalnes Tautas namā, Šlokenbekas muižā, pulcējās līnijdejotāji gandrīz vai no visas Latvijas – divi kolektīvi no Kuldīgas, trīs no Rīgas, no Engures, Jaunpils, Sabiles, Limbažiem, Salaspils, Vārmes, Kauguriem, Bauskas, Talsiem un Valgales. Pasākums risinājās Milzkalnes Tautas nama lielajā zālē.
Lapmežciema novada domes deputāti 18. martā sēdē jau trešo reizi sprieda par nelikumīgo celtniecību «Mežabeltēs», kur konstatēts, ka zemes īpašnieka Edgara Pakšķa pilnvarotā persona Ilze Žerdiņa, būvējot dzīvojamo māju, pieļauj būtiskas atkāpes no apstiprinātā projekta. Māja tiek būvēta pēc cita, daudz lielāka projekta. Arī šoreiz lēmuma pieņemšana atlikta; būvniecību turpināt nedrīkst.
Zemkopības ministrija izveidojusi darba grupu, lai izstrādātu izmaiņas makšķerēšanas noteikumus. Makšķerēšanas Federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Stikuts savā interneta mājas lapā www. fishing.lv organizē diskusiju, aicina rakstīt ierosinājumus. Savus priekšlikumus šajā mājas lapā var iesūtīt ikviens makšķernieks. Piemēram, ir ierosinājums samazināt atļauto izmakšķerēto līdaku skaitu no piecām uz divām, liberalizēt lašu un taimiņu makšķerēšanu, pārskatīt izmakšķerēto salaku normas, jo pašlaik iznāk tā: ja salakas makšķerē jūrā, norma ir, ja upē – normas nav. Varbūt vispār salaku makšķerēšanai neuzlikt nekādu normu?
Engures pagasta padomes sēde notika 20. martā. Deputāti veica izmaiņas budžetā. Ir zināms rajona padomes piešķirtais finansējums ceļiem, un tāpēc pagasta padomes sēdē tika apstiprināts kopējais Engures ceļu finansējums – Ls 126 268.
Engures pagasta padomes deputāti sēdē 20. martā izskatīja detālplānojumu un saistošos noteikumus zemesgabaliem Klapkalnciemā – «Lācēni», «Koka ziķeri» un «Lāčukrogs». Tā kā izlemt nebija viegli, deputāti pēc sēdes kāpa autobusā un izbrauca uz objektu.
Zemkopības ministrija izstrādājusi Latvijas nacionālo zivsaimniecības datu vākšanas programmu 2007. gadam. Tajā ietverta zvejas kapacitātes, zvejas piepūles, zvejas vienību, nozvejas un zivju izkrāvumu datu vākšana un apkopošana, zivju krājuma zinātniskā uzskaite un zivju bioloģiskā izpēte kā arī zvejniecības sektora ekonomiskā stāvokļa un datu apkopošana un analīze atbilstoši 2007. gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
* 25. februārī sāka Lapmežciema Tautas nama foajē remontu, kas izmaksā Ls 65 676. Darbus
Latvijā sākusies parakstu vākšana par Brīvo arodbiedrību savienības ierosināto likumprojektu par grozījumiem Latvijas republikas Satversmē. Grozījumi paredz tiesības vēlētājiem atsaukt Saeimas deputātus. Parakstīšanās par grozījumiem aktīvi notiek arī Lapmežciema pagastā, kur ļaudis aizvien laipni sagaida Aija Muceniece. 20. martā parakstīties bija ieradušies Erna un Alberts Zvejnieki. Viņi uzskata, ka pašreizējā valdība negādā par savas valsts iedzīvotājiem.
20. martā Lapmežciema pensionāru padomes rīkotajā saviesīgajā pasākumā viesojās Jānis Leja, kurš aktīvi darbojas Pilsoņu darba grupā parakstu vākšanai. Pasākumā tika runāts par pensionāru problēmām valstī un gaidāmo parakstu vākšanu grozījumiem Pensiju likumā, kas izsludināta no 16. aprīļa līdz 15. maijam. J. Leja piedalījās arī pavasara izstādes atklāšanā Lapmežciema muzejā; klātesošie vienojās skanīgā dziesmā.
2008. gada sākumā Engurē nodibināts jahtklubs «Engure». Tas ir atvērts un gatavs uzņemt jaunus biedrus. Jahtkluba dibinātāji ir Ģirts Fišers-Blumbergs (komodors), Kristīne Fišere-Blumberga, Māris Kalns, Arnis Krauklis, Dzintars Blūms, un uzņemti vēl citi biedri. Vairāk par jahtklubu un tā iecerēm pastāstīja kluba valdes loceklis Māris Kalns. Viņš stāstīja gan par labiekārtošanas talkām, gan sacensībām vasarā, gan paša pieredzi zēģelēšanā.
Šogad Latvijā zemledus makšķerniekiem prieka bija visai maz, taču Latvijas zemledus makšķernieku komanda Krievijā, Motirskas ūdenskrātuvē, Pasaules zemledus makšķerēšanas čempionātā 11 komandu konkurencē izcīnīja bronzas medaļu.
Februārī valdes sēdē par Lapmežciema novada pašvaldības uzņēmuma SIA «Krants» vadītāju apstiprināja Kasparu Godiņu. Tiesa gan, viņam ir noteikts triju mēnešu ilgs pārbaudes laiks. Vadītājs ir gados jauns, enerģisks cilvēks, ragaciemnieks. Iepriekš Rīgā viņš strādājis kādā gāzes apgādes uzņēmumā. Darbu «Krantā» izvēlējies tāpēc, ka ir jau zināma pieredze, turklāt darbs tuvāk mājām. Vienlaikus K. Godiņš turpina izglītoties. Kā pirmos lielākos uzdevumus jaunajā amatā viņš min jaunas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas ierīkošanu ciematā, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus. Šajā vasarā katrai mājai, kurai SIA «Krants» piegādā siltumu, būs jāuzstāda siltuma skaitītāji, par kuriem jāmaksā būs daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem.
