Agita Puķīte

2. aprīlī Rīgas ceļu rajona telpās Satiksmes ministrija aicināja žurnālistus uz tikšanos, lai informētu par kampaņas «Ceļš ved uz augšu» uzsākšanu un ministrijas 100 dienās padarīto. Kampaņas mērķis ir piesaistīt strādājošos ceļu būvei un uzturēšanai. Protams, neiztika bez sūkstīšanās par naudas trūkumu, taisnošanās «Latvijas pasta» lietās un solījumiem diezgan tālā nākotnē uzlabot satiksmi pa ceļiem, kas tukumniekiem tik svarīgi, – uz Rīgu un Ventspili.

8. aprīlī noslēdzās pirmspēdējās datorapmācības grupas nodarbības projektā «Konsultācijas un apmācība komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai Tukuma rajonā «Uzdrošinies un dari!»». Pasniedzējs Uģis Bērziņš pastāstīja, ka 11 cilvēku grupa, apgūstot 90 stundu datorzinību pamatprogrammu, strādājusi ļoti čakli – visi, kas sākuši, arī beiguši. Lai arī dators un internets vairs nav nekāds jaunums, daudziem, kā atzīst U. Bērziņš, ar to nav tiešas saskares, tikai caur bērniem: "Dators nav tā lieta, kas ir katrā mājā, tomēr daudzie pakalpojumi – rēķinu apmaksa, biļešu iegāde, informācijas meklēšana – piesaista tam arvien vairāk interesentu. Tomēr uzskatu, ka dators nekad neaizstās grāmatu, kur atrodams daudz vairāk informācijas un kurai ne vienmēr var piekļūt ar datora un interneta starpniecību. Tiesa, ar datoru informācijas meklēšana ir ātrāka un ērtāka."

3. aprīlī VAS «Latvenergo» «Sadales tīklu» ēkā Tukumā par apkures organizēšanu daudzdzīvokļu mājās Smārdes ielā 1 un Smārdes ielā 2c ar iedzīvotājiem runāja Tukuma domes dzīvokļu nodaļas vadītāja Ilze Gaile, komunālinženieris Aleksandrs Fridrihsons un SIA «Tukuma nami» direktors Uldis Eglītis. Iedzīvotājiem bija jāizvēlas: nomāt pašreizējo katlu māju, gādāt par gāzes apkuri vai izmantot kokskaidu granulas.

Pagājušajā nedēļā noslēdzās Latvijas Mazpulku organizācijas un Eiropas parlamenta deputāta Riharda Pīka rīkotais fotokonkurss «Latvijas vērtības Eiropai». Tajā no 230 fotouzņēmumiem par vienu no labākajiem atzīts Irlavas vidusskolas 8. klases skolnieces Santas Bogdanovas darbs «Baltās sniegpulkstenītes». Balvā viņai piešķirts brauciens uz Eiropas parlamentu Briselē un iespēja iepazīties ar parlamenta darbu. Ceļā viņa dodas jau šodien, 8. aprīlī.

Remonta laikā, vismaz uz mēnesi, tiks slēgtas Rīgas ielas kāpnes uz autoostu un dzelzceļa staciju, tādēļ iedzīvotājiem nu būs jāizmanto citi apvedceļi – Pasta iela vai Dzelzceļa iela.

Līdz ceturtdienai, 10. aprīlim, iedzīvotāji var parakstīties par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanu. Līdz 1. aprīlim Latvijā parakstījušies 82 495 cilvēki; lai ierosinātu grozījumus Satversmē, nepieciešami vismaz 149 064 paraksti.

3. aprīlī pēc pusdienas Tukuma kultūras nams uz laiku atvadījās no sava flīģeļa – to līdz 1. augustam restaurēs firma «AE klavieres». Tās vīri Edgara Kauķa vadībā 400 kilogramus smago instrumentu sagatavoja pārvešanai un transportēja uz darbnīcu. E. Kauķis pastāstīja, ka flīģeli vispirms kārtīgi izžāvēs, lai redzētu, kā instruments jūtas, kā jūtas rezonatora dēlis.

No janvāra vidus līdz aprīļa beigām norisinās mācību priekšmetu valsts olimpiādes, kurās piedalās un labus panākumus gūst arī mūsu rajona skolu audzēkņi. Daļai olimpiāžu rezultāti jau zināmi, bet daļai – vēl tikai tiks paziņoti.

27. martā Tukuma Raiņa ģimnāzijā norisinājās skolēnu zinātnisko darbu konference, kurā 107 skolēni no 12 vidusskolām bija iesnieguši 82 darbus. Salīdzinot ar pagājušo gadu, skolēnu aktivitāte ir lielāka, piemēram, pērn bijuši 65 darbi. Augusi arī darbu kvalitāte. Skolēnu aktivitāte saistīta ar to, ka zinātniski pētnieciskā darbība vidusskolā ir neatņemama izglītošanās procesa sastāvdaļa.

No 1. līdz 3. aprīlim Tukuma slimnīcas zālē norisinājās Eiropas Komisijas Mūžizglītības programmas «Leonardo» atbalstīts projekts – praktiskās apmācības sabiedrības līdzdalībai, kurā iesaistījušās organizācijas no Lielbritānijas, Latvijas, Polijas un Turcijas. Latvijā šo projektu realizē biedrība «Pozitīvā doma». Projekta koordinatore Ieva Upesleja pastāstīja, ka semināra ideja ir apvienot 15 sabiedrības aktīvistus un apmācīt, kā dažādu problēmu risināšanā, lēmumu pieņemšanā, diskusijās iesaistīt sabiedrību.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktie aprēķini liecina, ka Latvijas nabadzības riska indekss 2006. gadā bija 23%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. CSP norāda, ka ienākumi pat nedaudz virs nabadzības riska sliekšņa ne vienmēr nodrošina iedzīvotājiem vēlamo dzīves kvalitāti. Tiesa, materiālā nenodrošinātība ir statistiski maz pētīta, taču tā izriet no ekonomisko resursu trūkuma, liedz pieeju materiāliem labumiem, kā arī raksturojas ar neapmierinošiem mājokļa apstākļiem un naudas trūkuma dēļ nozīmē piespiedu atteikšanos no ilgtermiņa preču izmantošanas.

Lai paaugstinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, Ekonomikas ministrija kopīgi ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru izstrādās priekšlikumus uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa pilnveidošanai. Ministrijas vadībā tiks izvērtēti uzņēmēju sagatavotie priekšlikumi un to ietekme uz tautsaimniecību. Izstrādātie priekšlikumi tiks iesniegti valdībai un Finanšu ministrijai.