Cīņā ar kapu konteineru piekrāmētājiem

21. novembrī Tukuma pilsētas konsultatīvās padomes sēdes darba kārtībā bija jautājums par kapu saimniecību un atkritumu savākšanu. Sēdē piedalījās SIA «Clean R» darbu vadītāja Gita Lāce, domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns, izpilddirektore Dace Lebeda un Tukuma novada domes komunālās nodaļas vadītājs Ģirts Ruģelis un citi domes speciālisti.

21. novembrī Tukuma pilsētas konsultatīvās padomes sēdes darba kārtībā bija jautājums par kapu saimniecību un atkritumu savākšanu. Sēdē piedalījās SIA «Clean R» darbu vadītāja Gita Lāce, domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns, izpilddirektore Dace Lebeda un Tukuma novada domes komunālās nodaļas vadītājs Ģirts Ruģelis un citi domes speciālisti.

 

Kā atzina padomes pārstāvji, lielākā problēma, kuru pamanījis vai katrs, ir kapu konteineros samestie sadzīves atkritumi. Īpaši “riskantas” ir tās vietas, kur ērti var piebraukt ar auto, un šādas vietas ir arī kapsētās.

Ģ. Ruģelis atzina, ka būtu jāstrādā ar ģimeni, jāizglīto skolēni un sabiedrība kopumā, jo nekā citādi nevarēs tikt galā ar tiem, kas uz kapiem aizved būvgružus, aizved visu to, ko ieguvuši, iztīrot šķūnīšus, pagrabus, garāžas utt.: “Pirmais solis šajā virzienā jau ir sperts, un ir rezultāti šķiroto atkritumu laukumos, kas tieši tāpat kā kapu konteineri, reizēm pazuda sadzīves atkritumu maisiņos un pat kaudzēs. Mums ir neskaitāmas fotogrāfijas, kurās ir fiksēta situācija, un pieņēmām lēmumu iegādāties pārvietojamās kameras, lai noķertu vainīgos. Un tas arī nes rezultātus. Nākamā gada budžetā ceram paredzēt līdzekļus vēl kādu kameru iegādei. Mēs arī strādājam ar skolēniem, iesaistot bērnus Lielajā talkā, kuras ietvaros viņi kopa ar kapiem piegulošās teritorijas, bet šādas talkas notiek vienreiz gadā.” Arī konsultatīvās padomes pārstāvji atzina, ka ir gatavi doties uz skolām un informēt bērnus par to, ka ir svarīgi šķirot atkritumus un neizmet to uz ielas, autobusu pieturās un arī kapos.

 

Vēl viens no risinājumiem, kā atzina Ģ. Ruģelis, ir ziemā noņemt lielos kapu konteinerus, ko apsaimniekotājs dara jau katru gadu: “Mēs šos konteinerus, kas kopumā bija ap 20, aizvācām no visiem kapiem, izņemto Ozoliņu kapus, kur notiek aktīvākie apbedījumi. Citos kapos tiek veidotas kaudzes, kuras mēs regulāri aizvedam, taču nav nekādas vajadzības pēc konteineriem. Mēs sekojam šai situācijai līdzi, un tās vietas, kur rodas kādas problēmas, sakārtojam.”

Gita Lāce skaidroja, ka uzņēmums sakopj visas tās teritorijas, kas ir paredzētas ar Tukuma novada domi noslēgtajā līgumā, un arī pēc atsevišķa pieprasījuma, taču darba visās šajās vietās esot daudz, jo arī atkritumu esot ļoti daudz.

 

 

Vairāk lasiet otrdienas, 18. decembra, laikrakstā ŠEIT=>

Komentāri

  1. Es domāju, viss pareizākais
    un lētākais risinājums būtu, pašvaldības policistiem šad tad pasēdēt slēpņos, kā to dara vp, lai atklātu kādu pārkāpumu. Savādāk, nav jau māksla mašīnā vizināties pa pilsētu un sodīt acīs iekritušus pārkāpumus. Un ja cilvēki zinās, ka kuru katru brīdi no slēpņa var iznākt pp, tad arī raustīsies ko izbērt.

  2. Kādēļ būtu skolās bērniem jāmāca, ka kapos sadzīves atkritumus nav jāmet? Tiešām kāds ir tik dumjš, ka domā: bērni ir tie, kas aktīvi siro pa kapiem ar saviem sadzīves atkritumiem?
    Jāsāk ar šāda veida akcijām visos uzņēmumos saviem darbiniekiem skaidrot. Bērnu knapi var pierunāt iznest atkritumus līdz miskastei, kur nu vēl aizstieptu uz kapiem

  3. Vai tad tā blaķene neko nesver? Tak no metāla taisīta! Kāpēc bomžiem neatdeva,lai aizstiepj uz Tolmetu,lai var kādu kapeiku z.sv. šņabītim sakasīt?

  4. Vienmēr vajag padomāt vienu soli tālāk- saliks kameras pie kapu konteineriem, atkritumus aizvedīs uz tuvāko mežu, tur pie katra koka kameru nepieliksi.
    Kas sanāk lētāk, aizvest vienu lieku kapu konteineru, vai tīrīt mežu, arī videokameras, to safilmētās info izpēte un policijas dežūras nav par velti.

    Kā ierasts , katrs kantoris domā tikai par sevi, tāpēc atkritumu kantoris brēc par kapu konteineriem, bet vajadzētu domāt par kopainu, lai visa Latvija būtu tīrāka.
    Saprotu , ka tā visa ir utopija, jo atkritumu vedējiem pilnīgi nospļauties par piedrazotiem mežiem.

  5. Godīgi sakot, labāk lai met kapu konteineros,nekā ved uz mežu, jo mežos jau tā Dieva zīmes, apbrīnojami cik mums ir naudīgi cilvēki, lai regulāri vestu uz mežu atkritumus. Un nav ko ņemties franči regulāri ved savus atkritumus vai nu uz degvielas uzpildes stacijām vai stāvlaukumiem. Bet skaidrs ir viens, kad mums ir tāls ceļš ejams līdz sakārtotībai un cilvēku kultūras izaugsmei.

  6. Tā kā Latvijas iedzīvotāji jau tā maksā varai nesamērīgus nodokļus, tad atkritumu izvešanai vispār būtu jābūt par velti. Ikviens cilvēks savas eksistences procesā saražo noteiktu daudzumu atkritumus un to apsaimniekošana būtu nodokļu iekasētāju pārziņā. Šādā gadījumā automātiski atkritīs dabas piesārņošana, jo kurš idiots tad tērēs resursus savu mēslu nogādāšanai mežos vai parkos. Tiesa šādā gadījumā varai pietuvinātajiem neliešiem zudīs iespēja brangi iedzīvoties.

  7. Visreālākais būtu sākt ar Ģ. Ruģeļa nomaiņu. Tad jau varētu redzēt reālāko situāciju. Izvesto atkritumu apjoms samzinātos vismaz uz pusi un vēl vairāk.

  8. pamatsakne-vieglas ,garantētas peļņas tīkotāji savākuši atkritumu biznesu un tiem nav vajadzīga reāla ,kvalitatīva darba veikšana….,tikai lai noturētos pie naudas plūsmas-kāmēr tā būs,nekas nemainīsies…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.