Lapmežciema pamatskolā sācies jaunais mācību gads. Skola – gaiša, skaista – sagaidījusi atgriežamies audzēkņus no vasaras brīvdienām.
Par pirmajiem jaunā mācību gada iespaidiem aprunājāmies ar skolas direktori Andru Mančasu. Viņa pastāstīja, ka šogad skolā ievilkta ugunsdrošības signalizācija. Pie bērnudārza un skolas tiks uzstādītas rotaļu ierīces. 3. un 4. klases skolēnu deju kolektīvam būs jauni tautas tērpi, tādi būs arī vecākas grupas dejotājiem. Tērpi iegādāti ar Eiropas Savienības projekta starpniecību. 3. un 4. klašu dejotājiem būs lībiešu tērpi, bet vecākas grupas dejotājiem – Priekules novada tautas tērpi – melni brunči ar sarkanu apakšmalu. "Man ir prieks, ka vecākas grupas dejotāji nāca un paši jau prasīja, kad sāksies deju mēģinājumi. Mazie (sākumskolas vecuma) puikas gan negrib dejot – pierakstījušies 28 dejotāji, no kuriem astoņi ir tikai puiši," stāsta A. Mančasa. Direktore ir novērojusi, – kaut arī tikko bijusi vasara, fizisko aktivitāšu bērniem bijis par maz, tāpēc arī šobrīd viņiem nereti trūkst fiziska rūdījuma, izturības, jo garas stundas pavadītas pie datora. Tāpēc par šo lietu būtu jādomā arī vecākiem: kā iesaistīt savus bērnus regulārās fiziskās aktivitātēs. Runājot par sporta stundām, skolotājai nākas strādāt diferencēti. Lai sagatavotu skolēnus dažāda mēroga sacensībām, nepieciešams papildu darbs.
Runājot par daudzajiem pulciņiem skolā, kuros var piedalīties ārpusklases nodarbībās, Andra Mančasa saka, ka skolēniem tā ir lieliska iespēja pilnīgi bez maksas apgūt visdažādākās prasmes, tas ir lietderīgi un radoši izmantots laiks. Ir bērni, kuri mācās gan mūzikas, gan sporta skolā un visu spēj apvienot.
Runājot par skolas, Lapmežciema un Latvijas nākotni, A. Mančasa gan nesaskata uzskata pamatu lielam optimismam. Šogad visai skaudri izjūtot to, kā no valsts labāka darba meklējumos aizbrauc gan skolēni, gan skolotāji. No Lapmežciema skolas un bērnudārza aizbraukuši septiņi bērni un viena skolotāja. "Tā potenciāla, kas nākotnē varētu būt Latvijai, jau vairs nebūs," saka A. Mančasa. Direktore uzskata, ka bērni un ģimene cieš arī tur, kur viens no vecākiem devies darbā uz Angliju vai kādu citu zemi. Un vislabāk to var saprast tie, kuri paši to ir piedzīvojuši. "Piekrītu Valsts prezidentam A. Bērziņam, ka pirmām kārtām ir jārada uzņēmējdarbība, darba vietas, lai cilvēki brauktu atpakaļ. Un tikai tad varam runāt par dzimstību, izglītību un citām lietam," sarunas noslēgumā secina skolas direktore.
