V. Maļinovska, J. Minajeva, L. Simonaviča, J. Panders, B. Eihmane, S. Želve, Dz. Dērupe, L. Tihonova, A. Skrobko, J. Roze, M. Fībiga, L. Zvaigznīte, I. Liepiņa – tādi uzvārdi bija minēti sarakstā, ko glītā rāmī varēja lasīt pašā Raudas pansionāta rokdarbu izstādes viducī.
Gribētos teikt, kā tik pazīstamajā šūpļa dziesmā: “Cimdi, zeķes…" Zābaciņu gan nebija, bet pie jau nosauktajiem darbiem vēl varēja skatīt cepures, pinumus, krelles, karotes, šalli, vesti, džemperi, apmetni, zīmējumus, izveidotu pasaku mājiņu un pat pašu dzīvojamās ēkas maketu.
Kopā 13 autori labprāt izrādīja savus darbus un tā iepriecināja ne tikai mājiniekus, bet arī viesus no Talsu rajona Laucienes pansionāta, kas bija ieradušies ciemos, lai kopīgi piedalītos dažādās sportiskās un muzikālās aktivitātēs.
Vienreizēji, skaisti, fantastiski, brīnišķīgi, lieliski, kolosāli… Tādi izsaucieni un vēl citādāki cildinājumi bija dzirdami ik pa brīdim. Patiešām malači gan tie pansionāta iemītnieki, gan darbinieki, kuri atrod laiku un gribēšanu, lai sameistarotu šo to un vēl kaut ko.
Minēto izstādi varēja skatīt divas dienas un kopā tika izrādīti vairāki desmiti darbu. Kad 7.jūnija pēcpusdienā dalībnieki sapulcējās vienkop, izstādes iekārtotāja Ilga sacīja paldies un pateicībā visiem dāvāja mazus saldumiņus. Ar humoru viņa teica, ka īstais laiks rokdarbiem ir tad, kad uzsnieg, un tā kā pagājušajā gadā ar sniegu bija tā paskopāk, sanāk, ka tikai ap decembri varēja tā īsti sākt strādāt un, redz – pēc sešiem mēnešiem jau ir ko parādīt.
It kā jau reizi gadā pilnīgi pietiekot, lai izstādītos, bet, kad bija jādomā par nākamo izrādīšanos, paspīdēja ideja, ka labs laiks šim pasākumam būtu jau šī gada novembris, kad Raudas pansionāts svinēs apaļus 30.
