Svētdiena, 2018. gada 16. decembris
Alvīne
Imants Ziedonis. 2009. gada septembris
Foto: Jānis Vītols

Mūžībā aizgājis dzejnieks Imants Ziedonis

Autors: ntz.lv
Twitter
FaceBook
print
2013. gada 27. februāris 22:09
komentāri slēgti on Mūžībā aizgājis dzejnieks Imants Ziedonis

Trešdien, 27. februārī, pēc ilgas slimības 79 gadu vecumā miris izcilais Tautas dzejnieks, Tukuma novadnieks Imants Ziedonis.

Atvadīšanās notiks 6. martā Rīgas Domā. Laikā no 10.00 līdz 13.00 Doma baznīcas durvis būs atvērtas ikvienam, kurš vēlēsies atvadīties no Latvijas dižgara. Dievkalpojumu, kas sāksies 13.00, vadīs mācītājs Juris Rubenis. Kultūras ministrijā izveidota īpaša darba grupa, kas rūpēsies par bēru ceremonijas norisi un ar to saistītajiem jautājumiem, informē Līne. Tikmēr Rīgas domē informē, ka bēru dienā pie pašvaldības ēkām izkārs valsts karogu sēru noformējumā. Tautas dzejnieka Imanta Ziedoņa izvadīšanas dienā pie Rīgas pašvaldības ēkām, tajā skaitā pie «Rīgas namu pārvaldnieka» apsaimniekotajiem namiem, tiks izkārti valsts karogi sēru noformējumā, šādu rīkojumu atbildīgajām amatpersonām devis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Imants Ziedonis dzimis 1933. gada 3. maijā – latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists, politiķis. Latvijas PSR Tautas dzejnieks. Viņš bija spilgts atmodaslaika politiskais darbinieks, kas tika apbalvots ar otrās šķiras Triju zvaigžņu ordeni. Viņš ir viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem. Viņš bija spilgts atmodas laika politiskais darbinieks.

Ziedonis piedzima Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciema «Birutās», zvejnieku ģimenē. Mācījies Lapmežciema pamatskolā. Viņš pabeidza Tukuma 1. vidusskolu 1952. gadā un līdz 1959. gadam studēja filoloģiju LVU Vēstures un filozofijas fakultātē neklātienē. Viņš vēlāk studēja Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtā Maskavā. Ziedonis studiju gados strādāja vairākus gadījuma darbus – no bibliotekāra līdz ceļu remontstrādniekam.

Savu pirmo dzejoļu krājumu «Zemes un sapņu smilts» viņš izdeva 1961. gadā, kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedru. Nākamajos gados iznākuši dzejoļu krājumi: «Es ieeju sevī» (1968.), «Kā svece deg» (1971.), «Caurvējš» (1975.), «Man labvēlīgā tumsā» (1979.), «Re, kā» (1981.), «Taureņu uzbrukums» (1988.), «Mirkļi. Foreles» (1993.), «Viegli» (1993.), «Ceļa sentiments» (2000.). Bez dzejoļu krājumiem sarakstījis arī prozas krājumus: «Epifānijas» (1-2, 1971. – 1974.), «Poēma par pienu» (1977.), 1974. gadā par aprakstu grāmatu «Kurzemīte» (1-2, 1970. – 1974.) saņēmis E. Veidenbauma prēmiju. 1985. gadā iznākusi aprakstu grāmata par Madlienas padomju saimniecību «Tik un tā». Rakstījis arī ceļojumu aprakstus: «Dzejnieka dienasgrāmata» (1965.), «Pa putnu ceļu» (1967.), «Perpendikulārā karote» (1972., kopā ar V. Korotiču un G. Janaiti. 1973. gadā iznākušas viņa sarakstītās «Krāsainās pasakas», 1976. gadā – «Lāču pasaka», bet 1980. gadā – «Blēņas un pasakas». Pirmskolas vecuma bērniem sarakstījis grāmatas: «Sakāmgrāmata» (1985.) un «Kas tas ir – kolhozs?». 1976. gadā iznākusi grāmata par dzejnieka radošo darbu «Garainis, kas veicina vārīšanos», 1985. gadā apcere par folkloru «Tu dzīvoji dižu darbu», bet 1991. gadā par Raini grāmata «Mūžības temperaments». 1981. gadā sarakstījis ievadu un sakārtojis tautas dziesmu izlasi «Kas jāzina meitiņām». Raksti 12 sēj., (1995. – 2002.). Dzejas izlases «Ar tikko grieztu ķeizarkroni rokā» (1979.), «Ceļmallapas» (1983.), «Zelta dālderis» (1998.), pasaku izlase «Visādas pasakas» (1983.).

No 1964. līdz 1965. gadam viņš bija bibliotekārs Ķemeros, dzejas redaktors izdevniecībā «Liesma», vēlāk valdes sekretārs Latvijas Rakstnieku savienībā.

Kopš 1968. gada – profesionāls rakstnieks. Strādājis daudzos žanros: ceļojumu apraksti («Kalnu Altajs», «Karēlijas upes», «Kurzemīte»), dzeja, dramatizējumi skatuvei (A. Čaka «Spēlē, spēlmani», «Motocikls»), pasakas, kinoscenāriji (G. Pieša filmai «Pūt, vējiņi», A. Freimaņa filmai «Puika», kopā ar H. Franku A. Freimaņa dokumentālajai filmai «Gada reportāža», I. Selecka dokumentālajai filmai «Gājiens ar krokodilu»), librets I. Kalniņa operai pēc Raiņa lugas «Spēlēju, dancoju», teksts I. Kalniņa oratorijai «Dzejnieks un nāra».

Atdzejojis no krievu valodas A. Puškina, V. Majakovska, A. Bloka un citu dzejnieku darbus.

1972. gadā Ziedonim piešķirts nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums, 1977. gadā piešķirts Tautas dzejnieka goda nosaukums, 1983. gadā viņš apbalvots ar «Tautu draudzības» ordeni.

1987. gadā Ziedonis kļuvis par priekšsēdētāju Latvijas Kultūras fondā, bet 1990. gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) deputātu kā neatkarīgais kandidāts 180. Stučkas vēlēšanu apgabalā. Bijis AP Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas loceklis, balsojis par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

1995. gadā Ziedonis saņēmis 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

1997. gadā Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos, bet 1998. gadā Latvijas tēla veidošanas institūta darba grupas loceklis.

1998. gadā dzejnieks ievēlēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda uzticības padomē

2002. gadā Ziedonim piešķirta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.

Ziedonis saņēmis starptautiskas atzinības Hansa Kristiana Andresena vārdā nosaukto pasaku meistara diplomu, internacionālo Januša Korčaka medaļu un Goda diplomu par aktīvu darbību bērnu kultūras attīstībā.

Vārda meistars bija precējies ar Dailes teātra aktrisi un politiķi Ausmu Kantāni. Viņam ir divi bērni – Rimants un Baiba. Par Ziedoni Jaunais Rīgas teātris uzveda izrādi «Ziedonis un Visums» ar Kasparu Znotiņu galvenajā lomā.

2010.gadā nodibināts Imanta Ziedoņa fonds «Viegli», kura mērķis ir īstenot dzejniekam Imantam Ziedonim tuvu misiju atbalstīt un veicināt jaunradi Latvijā.

Sociālajos tīklos cilvēki tiek aicināti Rīgā aiziet uz Zaļās un Dzirnavu ielas stūri un nolikt svecīti.

Valsts prezidents Andris Bērziņš izsaka visdziļāko līdzjūtību Imanta Ziedoņa tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieku un Atzinības krusta lielkrusta komandieri, izcilo latviešu dzejnieku Imantu Ziedoni mūžībā aizvadot.

“Imantam Ziedonim pieder vārdi: „Cik es atceros, jasmīni zied tā jau tūkstoš gadu. Kad tas var beigties? Krāsa nemainās un nekas nemainās. Balti.” Šie Imanta Ziedoņa vārdi spilgti raksturo Dzejnieka izcilo personību un dzīves filozofiju. Viņš bija īpašs un vienreizējs, tikai ar sev raksturīgu savpatnību. Tieši šāds Imants Ziedonis paliks mūsu atmiņā – kā spilgts vārda Meistars un sava ceļa gājējs, latviskās identitātes kopējs, sirdsgudrs un vieds, apveltīts ar izcilu Tēvijas mīlestību. Ar mums vienmēr kopā būs Imanta Ziedoņa dzeja, epifānijas un latviskā proza.”

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa:

Uzvelciet baltu kreklu un rakstiet no rītiem…

“Šis rīts mums pienāks bez Imanta Ziedoņa. Tas ir liels zaudējums visai tautai, un šajā traģiskajā brīdī savās domās esmu kopā ar Imanta Ziedoņa sievu Ausmu, viņa ģimeni un draugiem.

Ziņa par Ziedoņa aiziešanu smeldz, dedzina, nepārliecina. Viņa rakstītais, teiktais un paveiktais ir lielāks par cilvēka dabu un dzīvāks par aiziešanu. Viņš ir kļuvis par bērnības krāsaino daļu bērniem un aicinājumu pārdomāt un ieskatīties sevī ikvienam no mums. Viņš reizēm klusi un iekšup vērsti, reizēm — skaļi un nikni ir spējis visiem sadzirdami pateikt, ko nozīmē būt latvietim un savas zemes patriotam. 1990.gadā, balsojot par Neatkarības deklarāciju, viņš sekoja savai sirdsapziņai un pildīja cilvēciskāko no pienākumiem — darīja visu, kas ir paša spēkos, lai Latvija kļūtu brīva un neatkarīga.

Viņš vienmēr ir aizstāvējis Latviju, bijis draugs bērniem, acīgs vērotājs no malas, kaismīgs dalībnieks epicentrā, izcils rakstnieks, dzejnieks, viņš ir bijis doma un gars. Un to visu viņš ir darījis viegli, spēlējoties.

Tā Ziedonis spēlējas, spēlējas, līdz sāk spēlēt. — Pūt, pūt! Pūt vēl! Vai tu izpūti jau visu? — Nē, man vēl iekšā vajag būt. — Tad pūt!”

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izsaka visdziļāko līdzjūtību dzejnieka dzīvesbiedrei Ausmai Kantānei, tuviniekiem, draugiem un visiem dzejnieka talanta cienītājiem.

Ministru prezidents uzsver: ”Imants Ziedonis – izcilais latvietis, sava ceļa gājējs, vairāku paaudžu gara un domas veidotājs, tautas pagātnes un nākotnes izteicējs. Viņa mūžs ir ceļš uz patiesību: dzejas, cilvēka, tautas. Mēs esam pateicīgi, ka viņš bijis ar mums”.

Ceturtdien, 28. februārī, 19.30 LTV1 demonstrē 2010. gada 30. aprīļa raidījuma «100 g kultūras. Nacionālie dārgumi» ierakstu, kas veltīts dzejniekam, savukārt 22.10 LTV1 aicina noskatīties 2004. gada koncertprogrammu «Atsaukšanās», kurā savu dzeju lasa Imants Ziedonis, bet Vestards Šimkus atskaņo Šopēna, Skrjabina, Ravēla, Prokofjeva, Šostakoviča, J.S. Baha un Lista skaņdarbus.

Sestdien, 2. martā, 15.55 raidījumā «Laiks Ziedonim» LTV1 aicina atsaukt atmiņā albuma «Viegli» atvēršanas svētkus Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunceltnē. Pirms nepilniem trim gadiem satikās Latvijas mūziķi un sabiedrībā rosīgi cilvēki un izveidoja kustību, kuras mērķis ir padarīt dzīvi priecīgāku un patīkamāku, veidot iedvesmojošus darbus savā valstī. Viens no šiem veikumiem ir Imanta Ziedoņa fonds «Viegli».

2010. gada vasarā tapa dziesmu programma ar Imanta Ziedoņa dzeju. Ieraksta dalībnieki – populāri Latvijas mūziķi: Renārs Kaupers, Goran Gora, Māra Upmane-Holšteina, Kārlis Kazāks, Raimonds Gusarevs, Jānis Strapcāns un viņu draugi. Dziesmas apkopotas albumā «Viegli» ar Imanta Ziedoņa dzeju. Tā atvēršanas svētkiem, kas notika 2011. gada 1. maijā, tika dots zīmīgs nosaukums – «Laiks Ziedonim». Tā ir asociācija ar dabu, kura mostas ziedonim, ar vārdu Ziedonis, kas ierakstīts šai dienā kalendārā, ar dzejnieka dzimšanas dienu 3. maijā un arī ar vērienīgāku ideju – sāc ziedēt arī tu, jo ir laiks savu valsti atraisīt gaišām idejām!

Otrdien, 5. martā, 21.35 LTV1 ēterā vēlreiz izskanēs I. Ziedoņa 80. jubilejai veltītā LNSO koncertprogramma «Atsaukšanās 2013». Dzejnieks Imants Ziedonis pirms 15 gadiem Zvaigznes dienā 6. janvārī klausītājus aicināja uz mūzikas, epifāniju un dzejas vakaru, toreiz par radošu domubiedru pieaicinot klavesīnisti Ainu Kalnciemu. Tā klausītājiem gadu no gada bija iespēja dzirdēt neparastu radošu notikumu, kurā mūzika savijās ar Dzejnieka uzrakstītajām, spēcīgajām garīgajām domām.

Pirms astoņiem gadiem Dzejniekam Imantam Ziedonim ar savu koncertprogrammu atsaucās pianists, arī mūsu novadnieks Vestards Šimkus – pasākums ieguva jaunu enerģiju un rezonansi sabiedrībā.

Šogad Zvaigznes dienā – uz Lielās ģildes skatuves tika turpināta Imanta Ziedoņa aizsāktā koncertprogrammas «Atsaukšanās» tradīcija. Koncertprogramma bija kā Dzejnieka un mūziķu garīgā kvintesence, kuru piepildīja mākslinieki nu jau ar pasaules un Eiropas atzinību – pianists Vestards Šimkus, klavesīniste Aina Kalnciema un LNSO Flautu grupas koncertmeistare, flautiste Dita Krenberga, Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš.

Pasākuma tapšanā piedalījās arī televīzijas žurnāliste Ilze Strenga, režisors Armands Zvirbulis un scenārija autore filozofe Iveta Šimkus

Trešdien, 6. martā, LTV1 plāno tiešraidē demonstrēt atvadīšanos no Imanta Ziedoņa, savukārt vakara programmā – «100g kultūras» raidījums veltīts Imantam Ziedonim un dzejnieces Liānas Langas intervija ar dzejnieku 2003. gadā.

Par 6. marta programmu informācija tiks precizēta.

Arī «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» izsaka dziļu līdzjūtību visiem Dzejnieka talanta cienītājiem, draugiem un tuviniekiem.

Birkas:

Pasākumu kalendārs

2018.12.16 | 10:00

Futbols Cērē 

2018.12.16 | 11:00

Vokālais konkurss Kandavā 

2018.12.16 | 11:00

Radošā nodarbība Jaunpilī 

2018.12.16 | 15:00

Teātris Tukumā 

2018.12.16 | 16:00

Adventes koncerts Jaunsātos 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Novembris
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators

coloring.cool