9. maijā Latvijā plaši atzīmē Eiropas dienu

9. maijā visā Eiropā un Latvijā plaši tiek atzīmēta Eiropas diena. Dažādos pasākumos un aktivitātēs atgādinām un stiprinām izpratni par mūsu kā eiropiešu izaugsmes iespējām, kultūru dažādību un vērtībām, kas mūs vieno. Lai vairotu svētku sajūtu, aicinām līdzās valsts karogam izkārt Eiropas Savienības karogu, kā arī organizēt un piedalīties Eiropas dienai veltītajos pasākumos.

 

Tālāk informējam par daļu no pasākumiem, kuros aicinām piedalīties. Eiropas Komisijas pārstāvniecība ir izveidojusi arī visu tai zināmo pasākumu apkopojošu vietni, kur atrodama visaptverošāka informācija. Komunicējot sociālajos medijos, aicinām izmantot mirkļbirkas: #EiropasDiena, #EuropeDay un #LV20ES.

Eiropas eksāmens

 

Par tradīciju kļuvis Eiropas eksāmens, kas norit tiešsaistē 7., 8., 9. maijā. Eiropas eksāmena jautājumi ir tikpat daudzveidīgi kā Latvijas ieguvumi no dalības Eiropas Savienībā. Jautājumu klāsts aptver sportu, kultūru, dabu, izgudrojumus, nozīmīgus notikumus, personības u.c. tēmas. Tiešsaistes tests piemērots dažādām vecuma grupām. Iespēja uzzināt ko jaunu, pārbaudīt esošās zināšanas, aizdomāties par Eiropas daudzveidību, kā arī par mūsu iespējām to līdzveidot, ir svarīgākie Eiropas eksāmena dalībnieku minētie iemesli, kas ik gadu rada vēlmi piedalīties un izjust arī sacensību garu. Katrs dalībnieks saņem apliecinājumu ar iegūto punktu skaitu, labākajiem – balvas.2023. gadā Eiropas eksāmenā piedalījās 42 326 dalībnieki.

Aktivitāte “Rokasspiediens Eiropai”

Ar šo gadu tiek uzsākta jauna Eiropas dienas tradīcija – “Rokasspiediens Eiropai”. Šī tradīcija radusies Īrijā, un tās pamatā ir ideja, ka rokasspiediens ir simbols, kas apliecina cieņu, sadarbību un vienlīdzību – ES pamata vērtības.  Atzīmējot Latvijas iestāšanās ES 20. gadadienu un svinot demokrātiju, aicinām skolas piedalīties aktivitātē “Rokasspiediens Eiropai.” Katrā vecumposma grupā iespējams izmantot tai piemērotāko rokasspiediena veidu. Piemēram, sākumskolas skolēni Eiropas dienā var izmantot piedāvāto spēles kartīti un paspiest roku savas skolas direktoram, kādam smaidīgam cilvēkam, vai cilvēkam, kura apģērbā atrodama noteikta krāsa, u.c. Pamatskolas skolēni var izstrādāt paši savus principus rokasspiedienu tālākai nodošanai, māca tos citiem, piedalās video konkursā; savukārt vidusskolēni rokasspiedieniem izmanto tehnoloģijas, sociālos medijus un lietotnes. Aktivitātes noteikumi atrodami šeit: Rokasspiediens Eiropai.

Orientēšanās spēle “saSKATI EIROPU”

 

  1. maijā no plkst. 12.00 – 16.00 norisināsies trīs Rīgas Valsts ģimnāziju un ES mājas kopīgi organizētā orientēšanās spēle “saSKATI EIROPU”, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents. Orientēšanās spēlē ir pieci tematiski kontrolpunkti, pa vienam pie Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, 2. ģimnāzijas un 3. ģimnāzijas, pa vienam kontrolpunktam ES mājā un pie Saeimas. Spēles dalībnieki, katrā no kontrolpunktiem, saņems spēles dalībnieka kartīti ar 10 uzdevumiem par ES paplašināšanos, eiro, Eiropas vērtībām, kultūru un Latviju ES. Atbildot uz katru no 10 jautājumiem, tiks saņemti zīmodziņi. Orientēšanās spēlē aicināti piedalīties gan bērni, gan pieaugušie. Informācija par orientēšanās spēles maršrutu, noteikumiem būs pieejama spēles kartītē un katrā no spēles kontrolpunktiem. Ikviens spēles dalībnieks ir aicināts piedalīties spēles balvas izlozē, iesniedzot aizpildītu spēles kartīti ES mājā, Aspazijas bulvārī 28. Informācija par izlozes uzvarētājiem tiks publicēta ES mājas FB kontā.

Lielā Eiropas stunda tiešsaistē Eiropas dienā

 

Lielās Eiropas stundas mērķis ir iekļaut Eiropas dienas un Latvijas iestāšanās ES 20. gadadienas svinēšanā visas Latvijas izglītības iestādes. Stunda notiks Eiropas dienā, 9. maijā, no 9.00 – 9.40. Stundā varēs piedalīties sekojot tiešraidei portālā Delfi, mājaslapā esmaja.lv un ES mājas un EK pārstāvniecības Facebook profilos. Stundā aicinātas piedalīties visas Latvijas izglītības iestādes, kā arī ikviens interesents.

Akcija “Atpakaļ uz skolu/ Atpakaļ uz universitāti 2024”

Jau 16 gadu turpinās akcija “Atpakaļ uz skolu/ Atpakaļ uz universitāti 2024”. Tās laikā aicinām dažādu jomu ekspertus doties uz izglītības iestādēm un dalīties savās zināšanās un pieredzē, stāstot gan par ES aktualitātēm dažādās jomās, gan izzināt dažādas profesijas un prasmes.

 

Eiropas pikniks pie Saeimas nama

Saeima aicina svinēt Latvijas divdesmitgadi Eiropas Savienībā kopā,  pulcējoties pie Saeimas nama 9. maijā plkst. 12.45! Būs iespēja baudīt vēstniecību sarūpētos Eiropas nacionālos ēdienus, cienāties ar svētku kūku, piedalīties erudīcijas spēlē un veltīt laiku neformālām sarunām.

 

Latvijas – Eiropas kino

9.maijā Nacionālais Kino centrs aicina uz bezmaksas seansiem Rīgas kinoteātros, kas uzņemti Eiropas kinoteātru tīklā Europa Cinemas. Par godu 20 gadiem, kopš Latvija uzņemta Eiropas Savienībā, un 10 gadiem, kopš Latvijas filmu nozari atbalsta Eiropas fonds Radošā Eiropa MEDIA, kinoteātros tiks izrādītas Latvijas filmas, kas uzņemtas ar fonda atbalstu:9/ maijā 18:00 Kino Bize Rīgā – dokumentālā filma Laika tilti (2018)

9. maijā 17:00 K.Suns Rīgā – dokumentālā filma Ģenerālplāns (2016)

9. maijā 18:00 K.Suns Rīgā – dokumentālā filma Ukraiņu šerifi (2016)

9. maijā 20:00 K.Suns Rīgā – spēlfilma Jelgava ’94 (2019)

Demokrātijas svētki

Demokrātijas svētkus 9. maijā rīko Latvijas Pilsoniskā alianse Demokrātijas nedēļas ietvaros. Dalība svētkos ir bez maksas, un tie notiks AB dambī, mākslas centrā NOASS. Svētku programmā daudzveidīgs gastronomisks un domas raisošs sarunu, diskusiju un stendapa piedāvājums no plkst. 10:00 līdz plkst. 20:30. Demokrātijas svētkos rīta cēlienu iesāks ar vafelēm un sociālās ekonomikas brokastīm. Pie launaga galda noritēs diskusija par pilsonisko sabiedrību ar Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem. Pusdienās tiks ieturētas ar politisku stendapu, vēlēšanu simulāciju ar kopīga rasola izveidi. Svētku noslēgumā vakarēšana, svinot demokrātiju. Iepazīties ar pasākuma programmu var ej.uz/demokratijas24

Koncerts “Gloria”. Latvijas 20 gadi Eiropas Savienībā

  1. maijā 19.00 ikviens interesents aicināts apmeklēt koncertu “Gloria”. Latvijas 20 gadi Eiropas Savienībā, Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā. Programmā: franču komponista Frānsisa Pulenka kantāte “Gloria”, Aivara Kalēja dziesmu cikls “Bezvainības dziesmas” ar Viljama Bleika dzeju, Imanta Kalniņa un Ērika Ešenvalda skaņdarbi. Piedalās Ziemeļrīgas kultūras apvienības VEF Kultūras pils jauktais koris “Jasmīnas koris”, Marlēna Keine (soprāns), pie ērģelēm Līga Dejus,  diriģente Vita Timermane. Koncertu rīko nodibinājums “Iedvesmas fonds”

Lielā Eiroviktorīna

Labklājības ministrija jau piekto gadu organizē tiešsaistes erudīcijas spēli 10.–11. klases skolēniem, lai azartiskā, izklaidējošā un saliedējošā gaisotnē pārbaudītu un papildinātu zināšanas par Eiropas Savienību, tās vērtībām un dažādību, labklājības nozari un ES fondu ieguldījumu tajā. Šogad dalībnieki tiks iedalīti un vērtēti sešās grupās: Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē, Sēlijā un Rīgas pilsētas teritorijā. Sešas labākās klases visā Latvijā saņems dāvanu karti 500 eiro vērtībā kāda pašu izvēlēta klases saliedēšanas pasākuma apmaksai. Klase ar vislabāko rezultātu Latvijā saņems papildu 500 eiro. Lai piedalītos viktorīnā, skolotājam sava klase bija jāreģistrē eiroviktorina.lv līdz 30. aprīlim. Viktorīnu varēs izspēlēt attālināti jebkurā sev ērtā laikā tiešsaistē periodā no 7. līdz 20. maijam. Rezultāti tiks paziņoti 21. maijā. Vairāk informācijas par Eiroviktorīnu.

 

PASĀKUMI REĢIONOS

Eiropas dienas 2024 svinības reģionos tiks atzīmētas ar daudzpusīgu pasākumu un aktivitāšu programmu visdažādākajām iedzīvotāju grupām. Tālāk minēti tikai daži no pasākumiem Latvijas reģionos, pilns pasākumu apkopojums pieejams Eiropas Komisijas pārstāvniecības mājaslapā.

Latgales reģionā, Eiropas dienas pasākumu programmā 8. un 9. maijā dienas garumā norisināsies vairākas aktivitātes. Tā, 8. maijā Daugavpilī visas dienas garumā, sākot no plkst. 10.00, norisināsies “Daugavpils Eiropas debašu cīņas”. Pasākumā piedalīsies Latvijas un Lietuvas jaunieši un debatēs par ES paplašināšanās 20-gadi un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pasākuma programmā “Eiropas pagalma svētki”, prāta spēles “Zini Eiropu”, kā arī jauniešu grafiti meistardarbnīca, kurā tiks radīti mākslas darbi par Eiropas tēmām.

  1. maijā Līvānos, Līvānu 1. vidusskolas un Kultūras centra kopīgajā pagalmā, sadarbībā ar vairākām organizācijām tiks svinēti Eiropas pagalma svētki. Pasākumā ar teju 15 dažādu organizāciju teltīm, bērniem, jauniešiem un pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja uzzināt dažādas aktualitātes, vērot improvizācijas teātri, iesaistīties interaktīvās aktivitātēs, piedalīties konkursos un diskusijās un vērot dažādus priekšnesumus. Savukārt vismazākajiem skatītājiem būs iespēja iedziļināties Eiropas Parlamenta vēlēšanu atmosfērā caur teatralizēti-izglītojošu pasākumu.

Savukārt Rēzeknē, 9. maijā Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā norisināsies diskusija “20 gadi Eiropas Savienībā – sasniegumi un nākotnes ieceres” sadarbībā ar Europe Direct Austrumlatgales centru. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz Rēzeknes Bērnu bibliotēku, kur norisināsies radošā darbnīca “Eiropas simbolika pašu rokām” un galda spēļu pēcpusdiena “Es, tu, mēs – Eiropa.”

Kurzemes reģionā, 9. maijā notiks “Liepāja 2027” buru akcija, kas norisināsies Liepājā, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados. Akcijā iedzīvotāju kopienas tiek aicinātas izdekorēt savu buru. Eiropas dienā visā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 teritorijā plkst.18 plānota buru uzvilkšana, lai dotos kopīgā ceļā uz 2027. gadu.

  1. maijā Nacionālais Kino centrs aicina uz spēlfilmas Ausma(2015) bezmaksas seansu Talsu kinoteātrī “Auseklis”. Šis kinoteātris ir uzņemts Eiropas kinoteātru tīklā Europa Cinemas. Par godu 20 gadiem, kopš Latvija uzņemta Eiropas Savienībā, un 10 gadiem, kopš Latvijas filmu nozari atbalsta Eiropas fonds Radošā Eiropa MEDIA, kinoteātros Rīgā un Talsos tiks izrādītas Latvijas filmas, kas uzņemtas ar fonda atbalstu. Talsos būs iespēja satikt arī režisoru Lailu Pakalniņu.

Vidzemes reģionā 8. maijā notiks seminārs Madonā. Semināra tēmas veltītas Latvijas pievienošanās ES 20 gadā sasniegtajam Madonas, Varakļānu novadā un Latvijā un diskusijai par Baltijas valstu rakstniecību. Piedalās: Liega Piešiņa, Arno Jundze, Māris Salējs.

  1. maijā Latvijas Republikas prezidents Edgars Rinkēvičs viesosies Gulbenes novadā, Europe Direct Gulbene centrā, prezidents iepazīsies ar centra darbību, iesaistīties aktivitātē “Nobalso par savu vistuvāko Eiropas vērtību”, kā arī piedalīsies “Rokasspiediens Eiropai” akcijā.

Savukārt 10. maijā Staiceles pilsētas bibliotēkā norisināsies diskusija “No 500 izgāztuvēm līdz aprites ekonomikai, jeb – ko 20 gadi Eiropas Savienībā mainījuši mūsu saimniekošanā” diskusiju vada Dr. Ērika Legzdiņa.

 

 

Komentāri

  1. Vērtības labi bija redzamas vakar eirovīzijā, kur viens novilka bikses un lēkāja apkārt, otri uz skatuves mēģināja izsaukt sātanu! Viss bija skaisti un labi redzams.

    1. vērojot eirovīziju, aizdomājos par to, kurp virzās cilvēku cilts… pašlaik kaut kas nav kārtībā ar morāli, ar izpratni par vērtībām… Jā, pieļauju, ka jaunieši tik samaitāti nemaz nav, bet tad atliek tikai secināt, ka ar gaumi un turēšanos pretim absolūti nenormālām ietekmēm ir pavisam bēdīgi…
      Un vēl es gribēju izteikt domu, ka 9.maijā bijušajā PSRS un tagadējā Krievijā tradicionāli svinētie Uzvaras svētki (kur uzvaru pēdējos gados vispār ir piesavinājusies Krievija) faktiski ir pašlikvidējušies, jo Otrajam Pasaules karam virsū klājas pašreizējais Krievijas kara noziegums – speciālā kara operācija. Un te nu ar uzvaru lielīties ir gan amorāli, gan priekšlaicīgi… Tas tagad faktiski ir Krievijas kauns, nevis gods… Lūk, par šo faktu arī der parunāt kādā no Eiropas dienas tribīnēm…

      1. Arī es, saka: 09.05.2024 09:47 Krieviju sagaida 1991. gada atkārtošanās, respektīvi, sabrukums.
        Bet ja runā par Eirovīziju, tad tur neko garīgu ielikt nevar. Jo, pirmkārt, ir konkursa noteikumi, kas paredz maksimāli primitīvu un klišejisku dziesmu. Tevi var nobanot par noteikumu neizpildi. Ortkārt, mūsu Latvijas mūziķi nav ieinteresēti, ko normālu radīt. Vari nekreņķēties. Pret ļaužu pūli cīnīties ir bezspēcīgi. Lai gan TAP portālā, kad apspriedīs kultūru, tu savu sakāmo vari pateikt no sava īstā vārda. Dzīvē tas neko nemainīs, bet ķeksīša pēc tu būsi izteicies.

    2. O jā saka: 09.05.2024 08:54 Un viens dziedātājs no Zviedrijas sava prāta stulbumā atbalstīja Palestīnu un arābus. Ir muļķi, kas atbalsta Eiropas arabizāciju un islamizāciju. Kur tādi cilvēki rodas? Nezinu. It kā papētīt islāma vēsturi (n-tos ekspansīvo karus jeb džihādus) un palasīt destrukcijas (naida runas) Korānā var ikviens.

  2. Nupat ieskatījos youtubē un tur rādīja kārtējo parādi pie kremļa, tikai tagad netiekot minēts ne vārds par to, ka šī diena nozīmē prieku par toreizējā kara beigšanos. Šodien pa laukumu brauc viņu tagadējās bruņmašīnas un tiek demonstrēts, ar kādiem ieročiem tiek uzbrukts Ukrainai… pretīgi.

    1. Bet Krievija to Otro pasaules karu sāka. Molotova-Ribentropa paktu parakstīja Maskavā. Krievi un vācieši maršēja kopā. Tālāk seko vāciešu gestapo apmācība pie kolēģiem no čekas. Vācieši no krieviem mācījās koncentrācijas nometnes celt. Krievijai patiesa uzvara būtu totāla sakāve Otrajā pasaules karā, jo būtu izredzes un iespēja uz demokrātiju. Kompartija kristu un tiktu tiesāta.

  3. Sākās:D tev nav rados asv preses sekretāre karīna žanpjera, kas šodien baltā nama preses konferencē apgalvoja, ka 2.pasaules karā asv kopā ar ukrainu karoja pret psrs???

    1. Hahaha saka: 09.05.2024 11:30 Diemžēl Ukraina 20. gadsimta sākumā nespēja nosargāt savu brīvību. Ukraina brīva kā valsta bija nepilnu gadu pēc Krievijas Impērijas sairuma. Latvija savas brīvības cīņas izcīnija, bet tika okupēta 1940. gada 17. jūnijā. Krievija ir varmāku un okupantu valsts. Turklāt vel slimo ar pobjedobjesija kaiti.

    2. Hahaha saka: 09.05.2024 11:30 Kāds sakars ar amerikāņiem, ja bērnus ukrainā slepkavo krievi? Krievi ir šodienas nacisti. vladimirs putins ir šodienas adolfs hitlers. Tava hiperfiksācija uz ASV ir tāda pati kā kremļa propagandistiem. No tā secinu, ka tu esi taisīts no tās pašas fekāliju un ļaunuma masas no kā kremļa propagantisti.

    1. Fakts saka: 09.05.2024 21:23 Latvijā nav ne galmu, ne ākstu. Te nav monarhijas. Krievijā ir citādāk, tur putina eliti veido kompartieši un viņu bērni, mazbērni gandrīz nemainīgā sastāvā. Papēti sīkāk šo maskavas huntas pārstāvju biogrāfijas. Krievijā ir “monarhija”.
      Bet Latvijā ir demokrātija. Neesmu ne āksts, ne klauns. Vienkārši tādām sabiedrības padibenēm kā tev mani nesaprast.

    1. Fakts saka: 09.05.2024 21:24 Vienkārši rusificētie mankurti un krievi ir pretīgi, ka internetā uzbrūk cilvēkiem un taisa viltus profilus.

      1. Tu esi vislatvijas āksts un klauns! Tu pajoļiņ esi kā sūdumuša klāt jebkurā vietā, kur ir ļauts komentēt:) Garīgi slims āksts, ko neviens neņem par pilnu-lūk kas tu esi!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *