Bērnu slimnīcas Sporta medicīnas centra ārsti un speciālisti vērš uzmanību – pēdējos gados trīs reizes pieaudzis profilaktiskajās pārbaudēs atklāto endokrinoloģisko slimību skaits, kā arī divas reizes – sirds slimību skaits. Ja 2019. gadā bērnu sporta ārsti par praktiski veseliem atzina 75 %, tad pagājušajā gadā – tikai 72 % bērnu.
Agri no rīta, tikko pēc pamošanās, arī pēc smēķēšanas, pēc maltītes, kas bijusi bagāta ar ķiplokiem, sīpoliem vai eksotiskām garšvielām, pēc baudītiem zivju ēdieniem slikta elpa jeb halitoze ir gluži normāla, fizioloģiska parādība. Taču, ja tā kļūst par nelāgu līdzgaitnieci arī ikdienā un savos uztura paradumos iemeslu neizdodas atrast, tad cēlonis jāmeklē citviet, iespējams, kuņģī, kaklā, deguna dobumos, aknās, nierēs. Kādas pazīmes liecina par nopietnākām veselības problēmām, kad nepieciešams vērsties pie speciālista un kā cīnīties ar sliktu elpu, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmaceite Laila Zālīte.
Bērnu slimnīcas speciālisti vērš uzmanību – pēdējās nedēļās Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā nonāk arvien vairāk pusaudžu ar smagām traumām, kas gūtas, braucot ar elektroskrejriteņiem. Šīs traumas bērniem mēdz būt tādas, kuru sekas var saglabāties visu mūžu.
Lai gan cilvēki ne vienmēr to pamana, patiesībā atraugas ikvienu cilvēku piemeklē vismaz 20-50 reizes diennaktī. To laikā kuņģis atbrīvojas no norītā gaisa. Tomēr dažkārt gadās, ka šī fizioloģiskā norise kļūst par traucēkli – tā ir pamanāma, izraisot dažādas neērtas un mulsinošas situācijas. Aptieku tīkla Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa aicina pievērst uzmanību cēloņiem, kas visbiežāk mēdz izraisīt atraugas, lai nepieciešamības gadījumā savlaicīgi spertu pirmos soļus nopietnāku veselības problēmu novēršanai.
Komunikācija ir divvirzienu process, un, sazinoties ar cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte, ir būtiski izprast, ko īsti nozīmē iekļaujoša komunikācija. Cilvēkam ar invaliditāti tā nodrošina iespēju piekļūt informācijai, un to var panākt, izmantojot dažādus paņēmienus, liekot lietā zināšanas un arī attieksmi.
Vasarā, kad bērni ir aktīvāki nekā ziemā, visbiežākās traumas, ar kurām ikdienā saskaras bērnu mediķi, ir kritienu radītās traumas. Turklāt daudzas no tām rodas tāpēc, ka nav ievērota elementāra drošība. Kampaņa “Pārvērt pārdrošību par drošību!” skaidro, kā samazināt bērnu traumatismu, un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks turpina stāstīt par biežāk sastopamajām traumām un to, kā tās novērst.
Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrs veicis pilotpētījumu*, lai gūtu precīzāku izpratni par Covid-19 izplatību starp bērniem, kuriem infekcijas izraisītā saslimšana mēdz noritēt bez simptomiem vai ar ļoti viegliem simptomiem. Rezultāti parādīja, ka 86% pētījumā iesaistīto bērnu jau vismaz vienu reizi ir izslimojuši Covid-19. Ar lielu ticamību šis pārslimojušo procentuālais skaits attiecināms uz Latvijas bērniem kopumā.
Alkohola reibumā esošu autovadītāju izraisītu ceļu satiksmes negadījumu skaits šī gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 48% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Arī mediķi ceļ trauksmi, ziņojot, ka akūto alkohola pacientu skaits pieaug. Par to, kā alkohola lietošana ietekmē braukšanu, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) kampaņas “Nebrauc reibumā. Dārgs prieks” ietvaros stāsta VSIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Dr. Astrīda Stirna.
Aizvadītajā nedēļā, no 18. jūlija līdz 24. jūlijam, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 56%, salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, vidēji dienā tika reģistrēti 1225 gadījumi. Stacionāros par 42% pieauga pacientu skaits, stacionēti vidēji 27 pacienti dienā.
C hepatītu kā apdraudējumu Latvijas sabiedrībai līdz 2030. gadam iespējams padarīt par aizmirstamu pagātni, ja katru gadu ārstētu ap 3000 pacientu, bet šim nolūkam pārbaudītu jeb testētu daudz vairāk cilvēku nekā līdz šim. Zāles ir, tāpēc sekmes ir pašas sabiedrības gribēšanā.
Daudzi vitamīni ir svarīgi labai vispārējai veselībai. Lielāko daļu no tiem organisms saņem no noteiktiem pārtikas produktiem. Bet bieži vien cilvēki nesaņem vajadzīgos vitamīnus, tāpēc ka uzturā daudz lieto produktus, kuru sastāvā ir graudi, cukurs un piesātinātie tauki. Cilvēki bieži vien aizmirst pievienot pārtikai dažādus augļus un dārzeņus, kas ir tiešām būtiski daudzām ķermeņa funkcijām. Parasti pietiek vien ar pilnvērtīgu, veselīgu uzturu, lai varētu apgādāt organismu ar vajadzīgajām uzturvielām, bet dažiem cilvēkiem, lai nerastos veselības traucējumi, vajag vairāk dažādu vitamīnu, nekā citiem.
Kamēr svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas pastiprinās vien tad, ja sporto, dara fiziski smagu darbu vai iestājies karsts laiks, tikmēr cilvēki tam īpašu uzmanību nepievērš. Bet tiklīdz sviedru daudzums kļūst pārmērīgs, traucējošs un apgrūtinošs, fizioloģiskais process pārtop sarežģītā problēmā. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele kliedē četrus mītus par pastiprinātu svīšanu, aicinot šai problēmai meklēt cēloni un pēc tam arī atbilstošu risinājumu.
