Kas tad ir labs gaiss, un kā to vispār var izmērīt? Vienkārši sakot, gaisa kvalitāte ir fizikālu, ķīmisku un mikrobioloģisku faktoru kopums, kas raksturo gaisu telpās, un šiem faktoriem ir jāatbilst noteiktiem robežlielumiem.
Mūsdienu medicīnai ir daudz vairāk līdzekļu, kas palielinājuši iespējas ārstēt vēzi. Tādi ir arī Latvijā, taču skrīninga pārbaužu apjomi liecina par sabiedrības atbildības trūkumu pašai pret sevi, it kā cilvēki paši tiektos pēc vēlīnas stadijas, un tieši krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais vēža veids sievietēm.
Valsts asinsdonoru centrs sadarbībā ar mājokļu attīstītāju “Bonava Latvija” un “Luminor” banku 26. oktobrī aicina ikvienu pievienoties asins ziedošanas kampaņai, sniedzot palīdzību Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļas pacientiem – bērniem ar dažādām labdabīgām asins saslimšanām un ļaundabīgām vēža formām.
Latvijā pēdējo gadu laikā mazinājusies gan dzimstība, gan aborti, kā arī statistikas datos ietverto kontracepcijas metožu lietošana. Kāpēc šāda situācija, kāda ir Latvijas iedzīvotāju seksuālā un reproduktīvā veselība un zināšanas šajā jomā – šos un citus jautājumus iecerēts analizēt pētījumā “Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības paradumi un to ietekmējošie faktori”, kuru pēc Veselības ministrijas iniciatīvas septembrī sākusi Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Sadarbībā ar pētījumu un konsultāciju aģentūru KANTAR no 13. oktobra līdz 2023. gada aprīlim noritēs iedzīvotāju aptauja. Plānots uzrunāt vairāk nekā 3000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, izpētot tādus būtiskus jautājumus kā seksuālā un reproduktīvā veselība, profilaktiskie pasākumi un slimības, seksuālā uzvedība, ģimenes plānošana un kontracepcijas metodes.
Labās baktērijas jeb probiotikas nodrošina līdzsvaru zarnu mikroflorā, kas, kā izrādās, lielā mēra atbild par cilvēka organisma imunitāti. Bet saražot probiotikas palīdz veselīgs, sabalansēts uzturs, tostarp – fermentēti produkti, stāsta „Mēness aptiekas” eksperte Anita Baumane, sertificētā uztura speciāliste Veselības centru apvienībā.
Aizvadītajā nedēļā, no 5. septembra līdz 11. septembrim, Latvijā par 14,5% pieaudzis jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) 1,04 norāda uz infekcijas slimības izplatīšanos sabiedrībā. Par 6% pieaudzis pacientu skaits stacionāros.
Bērnu slimnīcas Sporta medicīnas centra ārsti un speciālisti vērš uzmanību – pēdējos gados trīs reizes pieaudzis profilaktiskajās pārbaudēs atklāto endokrinoloģisko slimību skaits, kā arī divas reizes – sirds slimību skaits. Ja 2019. gadā bērnu sporta ārsti par praktiski veseliem atzina 75 %, tad pagājušajā gadā – tikai 72 % bērnu.
Agri no rīta, tikko pēc pamošanās, arī pēc smēķēšanas, pēc maltītes, kas bijusi bagāta ar ķiplokiem, sīpoliem vai eksotiskām garšvielām, pēc baudītiem zivju ēdieniem slikta elpa jeb halitoze ir gluži normāla, fizioloģiska parādība. Taču, ja tā kļūst par nelāgu līdzgaitnieci arī ikdienā un savos uztura paradumos iemeslu neizdodas atrast, tad cēlonis jāmeklē citviet, iespējams, kuņģī, kaklā, deguna dobumos, aknās, nierēs. Kādas pazīmes liecina par nopietnākām veselības problēmām, kad nepieciešams vērsties pie speciālista un kā cīnīties ar sliktu elpu, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmaceite Laila Zālīte.
Bērnu slimnīcas speciālisti vērš uzmanību – pēdējās nedēļās Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā nonāk arvien vairāk pusaudžu ar smagām traumām, kas gūtas, braucot ar elektroskrejriteņiem. Šīs traumas bērniem mēdz būt tādas, kuru sekas var saglabāties visu mūžu.
Lai gan cilvēki ne vienmēr to pamana, patiesībā atraugas ikvienu cilvēku piemeklē vismaz 20-50 reizes diennaktī. To laikā kuņģis atbrīvojas no norītā gaisa. Tomēr dažkārt gadās, ka šī fizioloģiskā norise kļūst par traucēkli – tā ir pamanāma, izraisot dažādas neērtas un mulsinošas situācijas. Aptieku tīkla Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa aicina pievērst uzmanību cēloņiem, kas visbiežāk mēdz izraisīt atraugas, lai nepieciešamības gadījumā savlaicīgi spertu pirmos soļus nopietnāku veselības problēmu novēršanai.
Komunikācija ir divvirzienu process, un, sazinoties ar cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte, ir būtiski izprast, ko īsti nozīmē iekļaujoša komunikācija. Cilvēkam ar invaliditāti tā nodrošina iespēju piekļūt informācijai, un to var panākt, izmantojot dažādus paņēmienus, liekot lietā zināšanas un arī attieksmi.
Vasarā, kad bērni ir aktīvāki nekā ziemā, visbiežākās traumas, ar kurām ikdienā saskaras bērnu mediķi, ir kritienu radītās traumas. Turklāt daudzas no tām rodas tāpēc, ka nav ievērota elementāra drošība. Kampaņa “Pārvērt pārdrošību par drošību!” skaidro, kā samazināt bērnu traumatismu, un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks turpina stāstīt par biežāk sastopamajām traumām un to, kā tās novērst.
