Kandavā

Par septiņiem Kandavas novada ļaudīm – Signi Ezeriņu, Pēteri Briedi, Arti Vītiņu, Lailu Henzeli, Dzidru Jansoni, Ilzi Oliņu un Jāni Tabūnu, kuri ar savu darbu un darbošanos dažādās dzīves jomās veicinājuši novada izaugsmi un atpazīstamību jau vēstījām iepriekš. Viņi ir Kandavas novada lepnums, kuru ieguldījums novada labā ir novērtēts, Latvijas Republikas 93. dzimšanas dienā pasniedzot Kandavas novada Goda rakstu. Vienam no apbalvojamo pulka ik gadu tiek piešķirts arī novada «Goda pilsoņa» tituls.

Tuvojošos valsts svētku noskaņu pilsētā radīja Kandavas internātvidusskolas audzēkņu kopīgais svecīšu gājiens, kurā viss plašais skolas kolektīvs piedalījās otrdien, pēc dievkalpojuma luterāņu baznīcā.

Kandavā, pilsētas vēsturiskajā centrā – laukumā aiz Mūzikas skolas atklāja promenādi.Lielākā daļa šīs teritorijas līdz šim bija purvaina, pazemes avotiem klāta, bet tagad labiekārtota un pārtapusi par plašu un pievilcīgu atpūtas vietu gan pašiem kandavniekiem, gan pilsētas viesiem.

1991. gadā izveidojās Latvijas Zemessardze, kurā kā viena no pirmajām iesaistījās Kandavas rota. «Gods sargāt Latviju!» – tā skanēja zvērests, kuru pirms divdesmit gadiem un trim dienām (1991. gada 10. novembrī) Lāčplēša dienas priekšvakarā Kandavas vecpilsētas centra laukumā svinīgi deva 73 jaunizveidotās Zemessardzes 42. bataljona Kandavas rotas zemessargi. Tobrīd Kandavas rota bija vienīgā, kurai bija vienots formastērps un savs karogs ar tajā izšūdinātu rotas devīzi.

Ar latviešu tautasdziesmu «Pūt, vējiņi!» Lāčplēša dienas pasākumu Kandavas kultūras namā svinīgi ieskandināja pieci braši zēnu kori no Kandavas, Ventspils, Tukuma un Talsiem.

Lai pārliecinātos, kā aug Lāčplēšu jaunā maiņa, šoreiz devāmies uz Zanti, kur pamatskolas kolektīvs sadarbībā ar Kurzemes cietokšņa muzeju rīkoja Lāčplēša dienai veltītu militāru stafeti.

Ozolzīles ir arī Kandavas novada simbols. Arī Zemītē, jau gadu rūpīgi lolotas, apņēmīgi saknes un asnus dzen pašiem savas «Ozolzīles» – pirms gada 13. oktobrī pirmoreiz Zemītes Tautas namā kopā sanāca pulciņš šarmantu kundžu, ko vienoja kopīgs mērķis – ļauties mūzikas burvībai un dejot.

Ievērojot senču paražas un ticējumus, 10. novembrī atzīmē Mārtiņdienu. Šis ir laiks, kad lauku darbi apdarīti, kad dienas kļuvušas jūtami īsas, bet vakari – klusi un gari. Dabā ir iestājies miera periods. Mārtiņi ir kā vidusposms starp rudeni un ziemu.

Matkules amatierteātra kolektīvs sestdien svinēja savu 15. dzimšanas dienu. Svinības izvērtās par nudien grandiozu, plaši jo plaši apmeklētu pasākumu, par neatkārtojumu emocionālo baudījumu ikvienam apmeklētājam.

– Nesaprotu, kāpēc pirms pāris nedēļām Rūmenes ielā gar malu nobēra melnzemi un iesēja zālīti, bet tagad klāt atkal transports, meistari un melnzemi ar visu iesēto zālīti rok nost, ber mašīnā un ved prom, bet noraktās melnzemes vietā ber granti. Kāpēc tā? Iepriekš taču gar ielas malu bija zaļa zālīte?

Ņemot vērā kadastra reģistru un kadastra kartes informāciju, Daigones ielā nekustamajiem īpašumiem Nr. 14A un

Lapu grābšanas talkas kļuvušas par rudenim raksturīgu tradīciju, kuru gadu no gada ievēro uzņēmuma «Kandavas ceļi» kolektīvs.