Tiekoties lielākā vai mazākā kompānijā, visas runas nu grozās ap politiku un gaidāmajām vēlēšanām. Ar rūgtumu tiek pārspriests, kā tika aizsargātas «Parex» banku īpašnieku intereses un parakstīti valstij neizdevīgi līgumi un kā par visu faktiski samaksāja tautas trūcīgāka daļa. Nav zināms, kā attīstīsies «airBaltic» lietas. Nav arī noslēpums, ka abos gadījumos interesi izrādījis viens no trim vārdā nosauktajiem oligarhiem – Andris Šķēle, arī Ainars Šlesers un citi bijuši un ir pie teikšanas. Un tā mūsu negatīvos dižvaroņus varētu nosaukt ne vienā vien lietā un vietā.
Taču – ko paši esam darījuši, lai kaut par pussolīti valsts un reize arī savu dzīvi vērstu uz labu? Tuvojas ļoti atbildīgs brīdis – vēlēšanas. No reklāmām redzams, ka Saeimas deputātu kandidāti šim brīdim gatavojas visai vērienīgi. Redzami un dzirdami ne tikai kārtējie solījumi gādāt par visu labklājību, bet reklāmas kļūst agresīvas, aizskarošas, mūs izsmejošas un zombējošas.
Bet kā ir ar mūsu, vēlētāju, atbildību? Nācies dzirdēt visdažādākos apgalvojumus, kā, piemēram: "Tos, kuri jau Saeimā pabijuši, nevēlēšu, balsošu par kādu jaunu spēku, kurš līdz šim nav bijis; ieklausīšos priekšvēlēšanu solījumos…" Un nereti tieši ar šo frāzi arī interese par konkrētiem deputātu kandidātiem beidzas.
Mūsuprāt, tomēr vajadzētu atlicināt laiku un vismaz laikrakstā izlasīt informāciju un izvērtēt, kādus labus darbus līdz šim attiecīgā saraksta deputāta kandidāts ir paveicis, kādas saistības izpildījis vai kam palicis parādā, kādu izglītību ieguvis vai kādas biznesa veiksmes bijušas, vai vienkārši, cik godīgi strādājis savu darbu. Vēl lēmuma pieņemšanai, lai objektīvāk izvērtētu attiecīgo kandidātu sarakstu, par katru kandidātu ziņas iespējams atrast internetā. Un tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas dosimies pie vēlēšanu urnām, lai nepazaudētu vēl vienu – šoreiz negaidīti nākušu – iespēju.
nu ja jau reklamējat SC, tad jau būs jabalso par viņiem