Vajag vai nevajag pļaut zāli?!

Lai arī visbiežāk mūsu lasītāji sūdzējušies, kad netiek nopļauta zāle, kas cilvēka augumā, šoreiz stāsts būs cits, jo nav reti arī tie gadījumi, kad zāli kāds pārāk bieži pļauj… Un tad ir tā, kā Slampes pagasta centrā, kur iedzīvotāju sapulcē šopavasar apsaimniekotājs teica, ka ļoti liela daļa no daudzdzīvokļu māju uzkrājumu naudas tiek atvēlēts pļaušanai – kā nekā mājām piemērīti 25 ha zemes…  Līdzīgs stāsts nupat ir arī par Tukumu – lai arī lietus nav lijis jau trīs nedēļas un daudzviet zāle ne tikai sen kā zaudējusi zaļumu, bet gluži vai zemē ielīdusi, bet pļāvējs tik un tā “izgājis vālā”, jo – drošs paliek nedrošs… Līdzīgs stāsts bija arī par Milzkalni, kur vēl pirms pāris nedēļām zāle laimīgi uzelpoja un vien uz mirkli pacēla galvu, kā pļāvējs jau bija klāt…

Aiz visa šī ir tikai viens jautājums – kāpēc? Kāpēc ir jāpļauj bez jēgas, bez apstājas, bez saprāta? Kāpēc jātērē māju uzkrājuma nauda, kuras nereti pietrūkst daudz svarīgākām lietām? Kāpēc nav neviena, kas reāli novērtē situāciju un tad dod pavēli kaut ko darīt, nevis dot pavēles, sēžot pie rakstāmgalda… Protams, mēs paši – iedzīvotāji – esam vainīgi, ka nesekojam līdzi, kā apsaimniekošanas uzkrājumi tiem izlietoti. Var jau būt, ka, samaksājot rēķinu par dzīvokli, kur noteikta sadaļa tiek atvēlēta arī administratīvajiem izdevumiem, cilvēki paļaujas, ka apsaimniekotājs domās un rīkosies prātīgi… Jā, kā redzam, gan lemj, gan dara “no sirds” – mazajiem traktoriņiem centības trūkumu nevar pārmest, taču par katru nopļauto metru jau samaksā iedzīvotāji, tostarp arī par tām melnajām vagām, kas zāles trūkuma dēļ nu paliek teju pie katras otrās mājas.

Kāds varbūt tā padomās, ka zāles pļaušana ir tikai tāds neliels melnumiņš aiz naga, tāds nieks, par ko grēks būtu diskutēt, bet… tai pašā Slampē no pērn par apsaimniekošanu iekasētajiem 12 646 eiro puse tika izlietota pļaušanai, par ko iedzīvotāji sapulcē bija līdz sirds dziļumiem pārsteigti, jo ikkatram pavisam viegli bija iedomāties – ja pļautu vēl biežāk, noteikti izlietotu visu savākto naudu…

Lai tā nenotiktu, nav cita varianta, kā nedaudz pašiem sev sarežģīt dzīvi un savu nemieru darīt zināmu apsaimniekotājam, lai vismaz par pāris lietām – par zāli un naudas taupīšanu – pa īstam skaidrībā tiktu.

Komentāri

  1. Tas pats notiek Jauntukuma mikrorajonā,bet galvenais zeme pieder citiem zemes īpašniekiem,bet 2016.gadā plāva piecas reizes,šogad tā mazāk par apsaimniekošanas naudu.

  2. jāskrien un jāņem nost tie pļaujamie,.. vai jāgrūž nost no traktoriem tie plāvēji

  3. Pareizi , nevajag neko pļaut , pavasarī es būšu klāt , un visu atrisināšu ar vienu vienīgu sērkociņu , kas nemaksā pilnīgi neko . Kāpēc šķīest naudu vējā par neko , kuram vajag to skatu ar pilnīgi un galīgi nopļautu mauriņu vai pilsētai pieguļošo nezaļo teritoriju!

    Būsim apdomīgi ….

Atbildēt uz ! Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *