Nesen nācās lasīt Latvijas darba devēju konfederācijas galvenās runas sievas Elīnas Egles rakstu. Nocitēt vairs nenocitēšu, bet galvenā ideja bija mudinājums – lai darba ņēmēji šajā situācijā ir mazliet pacietīgāki, mazliet saprotošāki un novērtē, ka arī darba devējam…ir krīze.
Jā, reizēm varbūt nevajadzētu visās iespējamās institūcijās sūdzēties uzreiz, kad darba samaksa aizkavējusies par pāris dienām. Ļoti iespējams, ka šajās pāris dienās arī izšķiras visa uzņēmuma liktenis un jau rīt darba vieta tiks aizklapēta pavisam, bet pašam steidzīgajam sūdzētājam nāksies stāties garumgarajā bezdarbnieku rindā. Reizēm visas problēmas var atrisināt, ja darba devējs un ņēmējs vienkārši vienojas, ka mērķis abiem viens vai vismaz līdzīgs, proti, kopīgiem spēkiem "pārlaist vētru". Un šādus "brīnumus" tiešām ir arī gadījies novērot – darbinieki ir gatavi paciesties, bet darba devēji to ļaunprātīgi neizmanto.
Tomēr labos piemērus jau reti kur reklamē un skaļāk tiek izbazūnēti tie otrie – gadījumi, kad darba devējs un darba ņēmējs viens otru vienkārši cenšas "slaidi uzmest". Uzņēmēji nemaksā algas, kaut paši turpina braukāt luksusa automašīnās, doties dārgos ceļojumos, bet darbinieki sūdzas vai kā savādāk mēģina ieriebt un, ja nekā citādi, tad vēršas pret kolēģiem. Ir taču dzirdēts: "Lai taču apkopēju atlaiž! Kam mums viņa? Man kredīti jāmaksā – algu samazināt nedrīkst!" Kā Im. Ziedonim: "Es esmu govs, citi – kazas, citiem jau sāpītes tādas mazas…" Un kādēļ gan lai vienkāršs strādnieks domātu savādāk, ja katrā otrajā ziņu slejā kāds augsti izglītots valsts ierēdnis rīkojas tieši tāpat. Cik gan sparīgi spirinās visas valsts un pa pusei valsts iestādes, kā tikai tiek pieminēta to līdzekļu "sašaurināšana". To vien dzird: "Tas ir nepārdomāts lēmumus; tas neveicina konkurētspēju; speciālisti aizplūdīs!" Bet, mīļie – vai tiešām šajā gadījumā arī nevajadzētu mazliet, kaut tikai mazdrusciņ, piekāpties un solidarizēties ar "darba devēju" jeb valsti un tautu!? Tā – lai vismaz tā bodīte nebūtu jāklapē pavisam ciet!?
Tur tas suns aprakts, kad šāda parādība bija diezgan reta tad līdz galam gāja retais, bet tagad kad ir "krīze" ejam sūdzēties! Par vēlu mīļie par vēlu!
Ar to augoni bija jācīnās kad dīglis parādījās!
Kā pingvīniem vajag saspiesties ar mugurām visiem kopā ;D