Ik pa brīdim, rakstot redakcijas sleju, iegadās kādas zīmīgas jubilejas vai atceres dienas priekšvakars. Arī šoreiz, kad, sagaidot Satversmes sapulces sasaukšanas 90. un Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienu, esam pagarāku brīvdienu priekšnojautās.
Un, izrādās, tieši gaidāmās brīvdienas, ir svarīgākais, ko aptaujātie valsts iedzīvotāji par šiem iezīmīgajiem mūsu valsts vēstures notikumiem zina… "Nu un, vai tad tas tik svarīgi!? Ko var pa to vēsturi rakņāties, cik var pagātnē labumus meklēt?! Un – galu galā – kādu labumu tad mums tie senie notikumi devuši?!" Tādi un līdzīgi izteikumi ir maigākie no komentāriem, ko tūdaļ svinamo dienu sakarā nācies uzklausīt. Un atgādinājums par tautu, kas nezina savu pagātni un tāpēc paliek arī bez nākotnes, īsti šoreiz neliekas vietā… Laikam jau pārāk daudz āža kāju spraucas ārā gan no mūsu valsts pamatlikuma – Satversmes, gan no jaunāko laiku – pēdējās divdesmitgades – vēstures. Redzot, cik "brīvi" ar sev dāvāto uzticību (arī godu un, jo īpaši – varu) rīkojas tā sauktie tautas kalpi, cik ļoti, iespējams, tieši viņu rīcības dēļ ir mainījies priekšstats par labu un ļaunu… (un ne jau nu morālās skaidrības virzienā), vēstures zināšanas šoreiz tikai uzjundī vēlmi pēc pārmaiņām. Cita starpā, arī paši vēsturnieki šajās dienās spriedīšot, kā būtu, ja būtu vai nebūtu…
Tad kāpēc gan mēs nevarētu pasapņot, kas būtu, ja, piemēram, beidzot pieķertos Satversmei un mainītu, teiksim, kaut vai tikai Vēlēšanu likumu?… Nu, kā tas būtu, ja partijas varētu finansēt tikai valsts un to startam vēlēšanās nevajadzētu savākt "kaut kur nezin kur" pusmiljonu latu?
Un ja reiz sapņi, kāpēc tad ne lieli? Kāpēc nevarētu vēlēties, lai politiķis būtu gan gudrs, gan izdarīgs, gan arī godīgs cilvēks? Un – kā tas būtu, ja mēs – vēlētāji, pilsoņi-parastie, izvēloties partiju, sarakstu, deputātus, pie reizes arī nezaudētu atmiņu ik pa četriem gadiem?
Jā, un vēl kāds mazs sapnītis – būtu taču jauki, ja mēs varētu kā Baltajā muiža – katrs pats tikt ar savu dzīvi galā. Bez sūnciemiešu cienīgā glābiņa Laimes lāča jeb Vadoņa izskatā…
Gaišus un darbīgus svētkus, kā arī sapņu piepildījumu vēlot, Ivonna Plaude un «Neatkarīgās Tukuma Ziņas»
