Vakar pēc pirts vēros zaru rakstā, ko pret naksnīgajām debesīm bija savijušas egles un nobrīnījos, cik lielas tās paguvušas izaugt – palūk, tāds koka mūžs pret manējo… Padomāju par apkārtnes sētām – cik gan daudz tajās jauno – un nebija grūti iztēloties, kā laiks aizbur cilvēkus prom pavisam – aku vindas izbalo un sakrīt; rau, pašam sirmi mati un pēcāk – "es gaidu meitenes, bet nāk tik vecenes pidi rallā, pidi rallā…"! Tāds, lūk, pirmsjāņu mistērijas pieskāriens, kas atgādina – izdzīvo savu laiku ar prieku; šeit un tagad. Vai kā teica kāds vecāks vīrs – dzīvo tā, lai pašam labi un citiem netraucē, vai arī ar tautasdziesmas ziņu:
Es savam tautiešam,
Pie ābeles stāvus devu,
Vai nu tāda nieka pēc
Ies pa zemi vārtīties.
Īsāk sakot, tver dzīvi vieglāk un ņem to drūmo ģīmi nost – vai tiešām tik pēc tam, kad ārzemnieks ar pirkstu iebakstījis, saprotam, cik nīgri patiesībā esam! Var jau teikt – nav tiesa, mēs protam priecāties; palūk, kā brīvdienas, tā kādā novadā svētki! Un arī ikdienā, ja ne publiski, tad katram savi mazie prieciņi… Bet, mīļie, padomājiet, kad jūs pēdējo reizi esat redzējuši, ja ne savā, tad cita sejā atbruņojoši saulainu un mīļu smaidu?! Nu ja, tur jau tā lieta, ka tam cilvēciski saulainajam smaidam vajag atbilstošu dvēseles stāvokli, bet – cik bieži iemeslu saulainam noskaņojumam?! Mēs esam maza, visādi norūpējusies tautiņa – kas tik mūs nemin, bet visvairāk – ekonomiski norūpējušies bāliņi, kas tā-ā-ādi banku un citu nozaru speciālisti, ka pat bagātā Āmerika nespētu tos atļauties, bet mēs – varam! Par spīti Eiropas nabagākās nācijas godam mēs ticam uz saviem Aivariem, Ainariem, Andriem, Ivariem un citiem -iem (maukuriem vai runas vīriem – to pēc izvēles), kas mūs nestundā glābs, uz galvas kāps – uz gaišo tāli vedīs un asariņas bedīs! Nu kas i, – vai tik grūti noticēt tautas kalpu solījumiem un papardes ziedam?! Paveikt neiespējamo – tas taču latvieša dabā – lai tad rimstam shēmot vismaz gada īsākajā naktī un turamies pie senču gara – sagaidīt gaismu un paveikt neiespējamo, jo tas ir latvieša dabā!
🙂
Ha…kaads jau manu komentaaru paartveeris.
:)))))