Visgrūtāk ir… saglabāt mieru. Vēsu prātu, tā sacīt. Priekam, kā to cilvēkam paredzējis un vēlējis Dievs, esot jābūt visdabiskākajam emocionālajam stāvoklim, taču, jau tikai dzirdot šādu apgalvojumu, sabiedrībā nereti saceļas visīstākā emociju vētra. Aizvien vairāk iemeslu sašutumam, aizvien vairāk sašutušo…
Kā nu ne? Vairāk nekā 180 ciemi pērnā gada laikā ”dzēsti” no Latvijas kartes, un arī mūsu novads šajā ziņā ierindojams ”pirmrindnieku” grupā. Kur palikuši cilvēki, ko vairs nesastopam ikdienā, un cik ilgi viņus tur, tālumā, atcerēsimies un mīlēsim?
Pērn valsts mērogā pieaudzis slepkavību skaits. Vai šogad būs labāk? Ja ņem vērā, ka mūsu policija strādā (vai klusē) ”izmeklēšanas interesēs”, kā rezultātā – kaut vai tepat, Tukumā, aizvadītajā janvārī viens vecs cilvēks miris, divi citi – aplaupīti un smagi cietuši gan fiziski, gan morāli…
Atceramies arī, kā vēl pavisam nesen mūsu valsts mēroga politiķi, ”simtnieka listē” iekļūt gribēdami, solīja gan nodokļu slogu samazināt, gan uzņēmējiem biznesa vidi atvieglot, par ”korupcijas izskaušanu visos līmeņos” nemaz nerunājot… Rezultāts? Mēs vai ik dienas pārliecināmies, kā Saeimā ”kaļ čikus” – citu pēc cita…
Pat, par sevi – pašam vistuvāko! – domājot un rūpējoties, ik uz soļa cilvēkam var misēties. Pa pārtikas veikalu, piemēram, mēs jau sen staigājam kā pa mīnu lauku: ko ēst, no kā labāk atturēties, kuriem plauktiem, ja gribi būt vesels, labāk mest līkumu? Kā mazajam bērnam izskaidrot, ka reklāma nav mūsu draugs un informētājs, bet lielajam – ka bez izglītības, zināšanām, prasmēm un pienākuma apziņas viņš savai valstij patiešām vēl ilgi nebūs vajadzīgs?
Arī miers pasaulē ir kā trausls ledus…
Vēl un vēlreiz uzskaitot daudzās negācijas, mans mērķis nebūt nav mūsu lasītāju sejas padarīt vēl drūmākas. Gribējās vien atgādināt problēmas, ar kurām jāstrādā – ar vēsu prātu un karstām sirdīm! Jo prieks neradīsies pats no sevis. Sabiedrībā notiekošajos procesos negatīvais ir tikpat dzīvelīgs kā pozitīvais, un to neiznīdēs ne bezspēcīgas dusmas, ne svēts sašutums. Tāpēc mūsu – cilvēku – sūtība un misija patiešām ir grūta un atbildīga – darīt šo pasauli labāku. Katrs, kas to saprot un pilda, var būt gandarījuma un dziļa iekšējā miera pilns.