Par attīstību, kas no lejiņas kalniņā

Pāris gadus biedēti un uz savas ādas izjutuši ekonomiskās krīzes visus iespējamos priekšvēstnešus, realitāti un sekas, cilvēks Latvijā no visas sirds ilgojas pēc laimīgām beigām. Pareizāk – laimīga risinājuma. Tāpēc katrs cerīgs piemērs vai gadījums tiek uzvērts kā labākas dzīves apsolījums.
Par tādu uztveru (un zinu, ka citi domā līdzīgi), piemēram, darba piedāvājuma sludinājumus šuvējām mūsu laikrakstā. It kā jau nekā pārdabiska un "trekna", taču laikā, kad no pārdesmit darba piedāvājumiem bija palikuši vien daži, tas tiešām izskatās kā cerību stariņš. Tādu mazu cerībiņu pamanīju arī Tukuma tirgū, kur starp jau zināmajiem tirdziniekiem ieraugāmas arvien vairāk jaunu ļaužu seju, turklāt tik tiešām tikai ar to, "kas dārziņā izaudzis". No šo ļaužu vidus nāk paklusām izteikts apgalvojums, ka vajadzējis ļoti saņemties, lai iznāktu ārā no istabas un ar to, kas mājās ir, "stāvētu tirgū"… Bet, kas izlemts, izlemts. Tikpat cerīga likās kādas skolas dažu devītklasnieku stingrā apņemšanās mācības turpināt tādās skolās, kur iemāca profesiju, lai ātrāk var tikt uz savām kājām un lai mammai vieglāk… Vai stāsts par rūpīgi apsaimniekotiem mazdārziņiem kāda pagasta centra viducī, kur pieprasījums pēc jaunām dobītēm un vadziņām pieaudzis uz pusi. Un turpat pāris jaunu tirgotavu lielās šosejas malā… Pa kripatiņai vien tādus piemērus varētu savākt, lai par tiem priecātos, jo tie vistiešākajā veidā apliecina, ka ļaudis jēgu redz darīšanā, nevis malā sēdēšanā. Un ka šo darīšanu izvēlas neatkarīgi no tā, kāds premjers pie varas vai kura partija saimnieko pašvaldībā.
Protams, ne viss aizies uz urrā… Kādam jau tagad dobes noplūdušas un jābažījas par iestādītajiem kartupeļiem, kāda čaklo roku sastrādātie darinājumi pircējam nemaz neiet pie sirds, bet – tie kauliņi ir mesti… Protams, tā visa nav daudz aprunātā lielizmēra ražošana, kura Latviju varot izvilkt no krīzes, bet gan katra paša līdzdalība. Un varbūt tā bija valsts lielākā kļūda – cerēt uz lielražotājiem, aizmirstot, ka tieši mazumiņā ir spēks. Jo tieši ar mazumiņu vieglāk tikt kalniņā…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *