Attēlam ir ilustratīva nozīme

Par atkarīgajiem politiķiem un viņu līdzatkarīgajiem

Gandrīz katram no mums draugu, radu, paziņu lokā ir visai bēdīgi stāsti par to, kā … bija labs cilvēks, gudrs, talantīgs, apdāvināts, labsirdīgs, bet, nu, lūk, nodzēries, nav pat cilvēka paskatā, nevērīgs pret sevi un apkārtējiem, tuviniekiem, jo viņam, lūk, vienīgais draugs un pavēlnieks, kam nekādi nav iespējams atteikt, ir alkohols… Bēdīgākais tas, ka šādā statusā nonāk aizvien vairāk gados jaunu cilvēku. Un, ja šie cilvēki dzīvo ģimenēs, līdzatkarīgi kļūst viņu ģimenes locekļi, arī bērni, kas vai nu uzņem atkarīgā diktēto kārtību ģimenē kā normālu dzīves normu, vai arī kaunas no saviem vecākiem – dzērājiem.

Ceļi, kā ģimenes risina šīs problēmas, ir atšķirīgi. Turīgākie savu kaunu, kas patiesībā jau ir ielaista slimība, ik pa laikam dodas ārstēt uz dārgiem narkologu kabinetiem. Pavisam neliela daļa ir pati sapratusi, ka šis stāvoklis ir jāpārtrauc, dodas uz narkologu kabinetiem ar domu, ka darīs visu, lai izārstētos; ir, kas iekļaujas Minesotas 12 soļu programmā. Tas nav vairums, kam izdodas izrauties no atkarību noteiktās dzīves kārtības, kam rodas jaunas intereses un nodarbes; kas saprot, ka uz šīs pasaules, šajā dzīvē ir daudz interesantu lietu, daudz labu darāmu darbu. Bet lielākajai daļai atteikšanās no dzeršanas neizdodas, jo, dzīvojot pastāvīgā alkohola dvingā, zūd interese par visu, arī par to, kas kādreiz šķitis interesants un nepieciešams, zūd veselība un spēks, un vienīgā doma pāris visam ir: ”Kur es dabūšu kārtējo devu?!?”…   Šis cilvēks vairs nav saimnieks pats sev, savām domām…  Un šādā brīdī pasniegta kārtējā degvīna deva problēmu tikai padziļina un iegrūž vēl lielākā bezdibenī. Nereti šādos brīžos ”atbalstītāji” aizbildinās, ka tā esot palīdzība draugam. Līdzatkarīgie, ģimene noteikti to nekādā ziņā par palīdzību un draudzības apliecinājumu nenosauks, jo viņiem tās ir negulētas naktis, satrauktas dienas, raizes par  ģimenes locekli – dzērāju. Bērniem no šādām ģimenēm nereti jāpiedzīvo dažādas scēnas, arī sāpīgi, neglaimojoši izteikumi no klasesbiedriem. Atkarīgā ģimenes locekļi ir nepārtraukta stresā, jo nekad nezina, kad dzērājam viņa mūžā būs pēdējais plosts, un no tā baidās…

Un šādi gadījumi nav tikai daži izņēmumi, bet gan likumsakarīgs rezultāts. Narkologi iesaka alkoholiķim nepalīdzēt, uzsverot, ka viņam pašām jānonāk pie atziņas, kādu dzīvi dzīvot tālāk. Bet tas nav viegli izdarāms un kur nu vēl, ja visa šī nelaime notiek bērnu acu priekšā. Pieredzējušais narkologs Jānis Strazdiņš aicina alkohola atkarīgos, kuri ārstējušies un sasnieguši zināmu progresu, atcerēties un saprast, ka tikai ar pirmo glāzīti pēc ārstēšanās visas problēmas sāksies no jauna. Te nu katram sabiedrības loceklim vajadzētu saprast un neuzmākties ar piedāvājumiem no sērijas ” vienu jau var”, ”nav pieklājīgi neizdzert pēc tosta” un tamlīdzīgi. Nekad nelietot alkoholu nudien nav nepieklājīgi, drīzāk apsveicami, ka cilvēks turas pie saviem principiem.  Nevar noliegt, ka cilvēku ietekmē arī vide, kurā viņš dzīvo. Un te jau pirms vairākiem gadiem Veselības ministrijas ierēdņi vērsās pie valdības un Saeimas ar priekšlikumiem ierobežot alkohola tirdzniecību, alkohola reklāmu. Diemžēl tos noraidīja. Beidzot Veselības ministrijas ierēdņi atkārtoti vērsušies valdībā, un valdība ierosinājumus iesniegusi izskatīšanai Saeimā. Šie ir samērā maigi alkohola tirdzniecības ierobežojumi, piemēram, ka nedrīkst reklamēt atlaides un akcijas alkoholiskajiem dzērieniem, ka nedrīkst piemērot atlaides, ja pērk vairāk alkohola, ka alkoholu nedrīkst pasniegt azartspēļu zālēs pie iekārtām. Kā stāsta priekšlikumu iesniedzēji, bijusi arī doma alkohola tirdzniecības laiku saīsināt  un ļaut to tirgot līdz pulksten 20.00. Taču šo priekšlikumu politiķi svītrojuši, jo baidījušies, ka tas esot pārāk radikāls, kaut gan kaimiņvalstīs tāds ir pieņemts. Turklāt pieņemts, balstoties gan uz speciālistu ieteikumiem, gan pētījuma rezultātiem. Bet, kā izrādās, ka pie mums daži šaubās, vai šāds priekšlikums alkoholismu samazinās, ka nepieciešami papildu pētījumi, ka …”lai Veselības ministrija izdomā kaut ko citu!”  Vai tiešām vēl vajadzīgi kādi papildu pierādījumi, ja zinām, ka alkohola patēriņa ziņā Latvija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienības valstu vidū? Skaitļi rāda, ka Latvijā viens cilvēks, ierēķinot jauniešus no 15 gadu vecuma, patērē 12,2 litrus alkohola gadā, kamēr ES valstīs vidējais patēriņš ir 10 litrus?! Veselības ministrijas ierēdņi arī jau sarēķinājuši, ka pašlaik Latvijā tiek tērēti 50 miljoni eiro, lai novērstu alkohola radītos kaitējumus veselībai. Vai šie nav gana pārliecinoši skaitļi, lai mūsu ievēlētie likumu lēmēji nebūtu tik ļoti atkarīgi (līdzīgi, kā ar spēļu zālēm) no alkohola biznesa vides un mēs kā dziesmā „…nenodzertu paši savu mājas vietu”?

 

 

 

Komentāri

  1. Jau sen zināma likumsakarība, jo valstī augstāks pārkrievošanas līmenis, jo valstī augstāks alkoholisms , korupcija un noziedzība.
    Tāpēc Latvijas, kā visvairāk pārkrievotās valsts, pirmā vieta alkoholismā nemaz nepārsteidz.

    1. Tev taisnība. Pārkrievošana pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā ilga teju pusgadsimtu. Sekas ir manāmas epiģenētikas līmenī. Viena lieta ir plika pārkrievošana, kad tev uzspiež krievu valodu un krievu tikumus, bet liek atteikties no savas valodas un saviem tikumiem. Otra lieta ka te ir izkaisīti krievu ģēni ar slimīgo krievu epiģenētiku. Un 30 gadu laikā latviešu tautai atgūties no pārciestā ir grūti. It īpaši ja nekādas kompensācijas nav saņemtas, bet kremļa propaganda ir brukusi virsū latviešiem visus šo 30 gadus.

  2. Skolnieciņš saka:
    31.03.2023 19:01Un ar te mans viltvārdis un drošības iestāžu aģents sēj naidu un mēģina izprovocēt citus uz naida komentāru rakstīsanu,tik redzams,ka tavi centieni lieki©Skolnieciņš 1999-bezgalība
    Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
    Latvju Dievi mūžam viedi.
    Dievturība vienmēr dzīva.

    1. Skolnieciņš saka: 02.04.2023 20:07 Kāpēc ntz.lv šo cilvēku nedzēš?

  3. Infantīlus un debilus spriedelējumus drošības labad paturi pie sevis;pirms vem te,iepazīsties ar kādu daļu tautas vēstures: To, ka latvieša cilvēks ar grādīgajiem dzērieniem ir stipri uz “tu”, jau 18. gs. visai tieši un nesaudzīgi norāda vācbaltu publicists Garlībs Merķelis, kurš savā grāmatā “Latvieši” dzeršanas ligu izceļ kā “otru vispārēju latviešu tautas pazīmi”.

  4. Maigi uzupurēdamās, mātes dalās pasniegtajā degvīna glāzē ar saviem zīdāmajiem bērniem. Četrpadsmit gadu veci zēni un meitenes dzer degvīnu, nesaviebjot seju; un starp vīriešiem un sievietēm reti atradīsim tādus, kas nepiedzertos katru svētdienu, it sevišķi tad, kad viņi bijuši pie dievgalda.”-tas ar par latviešiem

    1. NU ja, par alkoholismu latvešos 18. gs beigās, taisnība, bet Merķelis jau raksta par šo laiku, kurā skaidri redzamas krievu varas pēdas Latvijas teritorijā (Latvieši sarakstīti 1796, bet Vidzeme, par dzīvi kurā Garlībs pamatā rakstīja, jau 1721. gadā bija cariskās Krievijas varā…) Tā ir viena – tradīciju saikne. Un vēl tā bezdievīgā dzeršana izriet arī no bezcerības un beztiesīguma, kādā cilvēki krievu varā vienmēr dzīvojuši…

      1. Varētu padomāt, ka pirms “krieviem” šeit nelietoja grādīgos, latvieši kā tauta būtībā slinka, nenovīdīga, lišķīga, mūžīgi tāda pieliekusies, tā arī dzer, mēğinot aizmirsties.

        1. Adriatico ir kalnietis – 200 gadus dzīvo. Vismaz. Vēl piedevām tā ar vati un žulti pret Latviju un latviešiem (arī ukraiņiem, arī pret teim, kas valcinējās, arī pret tiem, kas valdību negāna utt.) piebāzies, ka šaubu nav – 5. kolonnas zirgābols.

Atbildēt uz To fakts Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *