Labais tonis viedokļu slejās liek sekot pēdējā laika aktualitātēm, lai to ieturētu, būtu jāraksta vai nu par medaini virmojošo maijmēnesi, vai par, manuprāt, bezjēdzīgajām un bezdievīgi dārgajām parakstu vākšanas akcijām, kam tikko dots starts. Bet – vai nu liriska noskaņojuma iztrūkuma vai apziņas dēļ, ka par "lētiem populistiskiem gājieniem" jau teju visas iekšas izrunātas, šoreiz tomēr gribējās izkliegt kādu citu sāpi, kas kādu laiciņu burtiski mēli svilina.
Proti, par nekrofilu publiskajām izklaidēm demokrātijas vārdā, kuras "drošajam" plecam arī mēs – Latvijas iedzīvotāji, mēģinām piespiesties. Tikko pat, tapinot šīs rindas, uzdūros jaunam ziņu virsrakstam: "CIP ļauj vairākiem senatoriem aplūkot Osamas bin Ladena pēcnāves fotogrāfijas." Ko vēl ne!? Kaut kā caur zobiem vēl varētu pieņemt visām lielvarām raksturīgo izteiksmes veidu, kad slepkavošana labskanības vārdā tiek dēvēta par "likvidēšanu" vai "neitralizēšanu". Bet kā gan mūždien skandinātās demokrātijas un cilvēktiesību vērtības, kaut elementāra kristiešu morāle iet kopā ar perverso līksmošanu par cilvēku nogalināšanu un nošauta cilvēka foto, video vazāšana pa visu pasauli jau divu nedēļi garumā!? Nē, nu, var jau būt, ka bin Ladens tiešām bijis visīstākais elles izdzimums, kas to vien darījis, kā perināja asiņainus atentātus pret "brīvo pasauli", bet pat bērns, kas reiz savām acīm skatījis kādu goļivudas ražojumu, zina, ka pat tādam normālā pasaulē pienākas taisnīga tiesa, nevis prasta nošaušana, kuras apstākļi vēl arvien ir bezgala neskaidri. Tāpat arī šīs misijas laika izvēle sazvērestības teoriju piekritējiem liek sarosīties, jo ziņa par bin Ladena likvidēšanu neticami veiksmīgi novērš uzmanību no NATO spēku "netīšām" nogalinātajiem Lībijas vadoņa Kadafi mazbērniem un "bezmērķīgās" diktatora rezidenču bombardēšanas…
Nu, protams, neviens jau vairs necer, ka eksistē tādā parādība, kā "atklāta politika", vismaz ne jau demokrātijas ietvaros, kad jāspēj saskaņot tik daudzo dažādās tiesības un intereses (atklātas vai slēptas). Bet es atsakos pieņemt tik klaju manipulāciju ar sabiedrisko domu, kad būtībā klaja slepkavība tiek pasniegta gluži kā svētku torte vecmāmiņas dzimšanas dienā!…
Jo vairāk līķu, jo lielāka demokrātija, kuru skrienot pakaļā arī Latvijas politiķi atbalsta, lai tikai varetu piesmērēties lielvarām un uzlasīt orģiju drupačas.
Bet lielas naudas nav vajadzīgas lai politisku, pareizāk sociāli svarīgu jautājummu risināšanai, ir tikai katram japilda savs darbs un pienākums ar atbildības sajūtu
Dargums jeb maksa ir pašu politiķu izgudrojums, lai slāpetu tautas aktivitāti. Un nu jau līdzi piedzied žurnālisti. Taču jāsaprot, ka pašvaldība strādā iedzīvotaju labā, tādēļ paraksta pieņemšana nav krāvēja darbs tonnās, tikai jāpieņem, pat jāraksta nav, tikai ar acīm jāaplūko, bet redziet pārstrādājušies, nepadzers kafiju un cepumus neuzēdīs, tas gan nav grūti uz sabiedrības rēķina.
Kungi un dāmītes jāstrādā, nevis jāfleitē!