To, ka sācies priekšvēlēšanu drudzis, jūt jau labu laiku. Varbūt pat, ka tā īsti partiju teātra spēlēšana ne mirkli nav pārtraukta.
Pēdējais skaļākais gadījums, kad trīs pagaidām caurkritušie – Tautas partija, Zaļie zemnieki un TB/LNNK – nokoda nekustamā īpašuma nodokli. Nu un, ka mūs tagad arī ārpus valsts robežām sauc par uzmetējiem, solījumu nepildītājiem, faktiski – blēžiem parastajiem (dzirdēti arī skarbāki apzīmējumi, ka šitās mūsu izdarības nākot pa tiešo no Austrumu pārrobežas)? Mums ir sava atbildīte, gluži kā tai anekdotē par dzērāju, kas, apvēmis priekša stāvētāja muguru, saka: "Pats cūka – kāda tev mugura!" Saeimas dižpolitiķi: "Paši muļķi, ka mums noticējāt!" Ko tauta par to? Kā jau politiķi paredzējuši – reitingi vēl pirms brīža tik nemīlētajām partijām, kaut nedaudz, tomēr cēlušies!
Likās, lai nu kas, bet vislielākais uzmetējs un shēmotājs Andris Šķēle – cilvēks, kas valsti no sākta gala ir uzskatījis par uzņēmumu (savu un partijas lielbiedru privāto, protams), gan vairs politikā atgriezties nevarēs. Bet re, nu jau nācies lasīt pamatīgus rakstus, kurus gatavojot, žurnālists acīmredzami pazaudējis jebkādu profesionalitāti. Jo "uzdod" tikai tos jautājumus, uz kuriem Tautas partijas tēvs grib atbildēt… Ko mēs – mierīgi iedzīvotāji, vienkāršie vēlētāji? Aptaujās parādās, ka arī Šķēle – jā, jā, tas pats, kas lēti pircis un dārgi pārdevis teju vai visus zināmākos Latvijas uzņēmumus! – tiek uzskatīts par nācijas glābēju, vadoni un tautas vēlēta prezidenta kandidātu!
Šķiet, ka vislielākos draudus mūsu nacionālajai valstij sagādā kāds cits ar apbrīnojamu spēku apveltīts cilvēks – raķete, buldozers un "skaisto iekšu" mīlētājs Ainārs Šlesers. Viņš jau arī neslēpj, ka Putina Krievija mums ir pats labākais sadarbības partneris. Nu viņam pievienojies arī trekno gadu solītājs Aivars Kalvītis…
Jā, varbūt, ka politiķi spēlē tikai labi iestudētu izrādi un par to nav jākreņķējas. Ja vien ne mēs – mierīgie iedzīvotāji, vienkāršie vēlētāji. Mums, kā izrādās, piemīt dažas pašiznīcinošas īpašības – vēlme ticēt meliem, naivums un pamatīgas atmiņas problēmas.
Bet – vēl ir laiks. Un biezpiens mūsu mājražotājiem izdodas ļoti labs…
Nu, ja tā ir! Bet ko tālāk, ko darīt nabaga ļaudīm? Mēģināt visiem braukt uz ārzemēm, kamēr vēl ņem pretim ubagus ar augstāko izglītību no Latvijas, vai uzreiz lekt Slocenē, kamēr vēl nav aizsalusi???
Kāds biezpiens – vai iepūdēts un pārmazgāts kā salātiņi, tad par augstāko labumu nevar runāt. Tukuma piens zina.
Par Kalvīti un šleseriem skaidrs, ka ar tiem jārīkojas kā ar nodevējiem.
Bet, vai to varēs teikt par tautu, kura vērsīsies pret savējiem apspiedējiem un pāries ierakumu otrā pusē, kur kaimiņi rīko apmācības…Tad būs īstais biezpiens!