Ak, šie plikie āķi!

Lai ar cik nebūtu nepatīkami, bet jāpiekrīt tiem profesionālajiem kritiķiem, kas uzsver – īstai demokrātiskai sabiedrībai atbilstošas žurnālistikas mūsu valstī trūkst. Varbūt nezināšanas dēļ (varbūt – atkarības īsās pavadiņas, Žurnālistu savienības nevarības vai sliktās izglītības dēļ), bet sekojam mēs visiem politiķu izmestajiem plikajiem reklāmas āķiem kā peles kārtīgi smakojošam sieram. Zinām jau, ka nav smuki, pat tā kā zem goda rakstīt politiķu rosinātus rakstus.

Lai ar cik nebūtu nepatīkami, bet jāpiekrīt tiem profesionālajiem kritiķiem, kas uzsver – īstai demokrātiskai sabiedrībai atbilstošas žurnālistikas mūsu valstī trūkst. Varbūt nezināšanas dēļ (varbūt – atkarības īsās pavadiņas, Žurnālistu savienības nevarības vai sliktās izglītības dēļ), bet sekojam mēs visiem politiķu izmestajiem plikajiem reklāmas āķiem kā peles kārtīgi smakojošam sieram. Zinām jau, ka nav smuki, pat tā kā zem goda rakstīt politiķu rosinātus rakstus.

Visbiežāk jau arī labi redzam, ka izvalbītās acis, skaļie saukļi, grāmatu citāti un pat apkārt plīvojošie baloniņi un pacēlājs, kas lielāka efekta dēļ iebraucis zālē, ir labi izskaitļots reklāmas speciālistu darbiņš, bet…
Nu, kā tu nerakstīsi, ja Šķēle atgriežas?! Kā nerakstīsi, ka atklājusies sazvērestība pret Aivaru Lembergu? Un kā nerakstīsi, ja Šlesers – mūsu aktīvais un odiozais (Nu, gluži kā Žirinovskim rada!) – skaidri un gaiši pasaka: "Valda Dombrovska valdībai janvārī jākrīt!"
Jā, rakstīsim, bet – svarīgākais jautājums jau laikam ir, kā?… Droši vien, ka par Šķēli, arī Šleseru ir jāraksta – ir jāzina, ar cik lielu cinismu būs jārēķinās nākošajās vēlēšanās. Bet kā gan citādi, ja ne par meliem varam nodēvēt "ziņu", ka "Šķēle izsaucis premjeru uz sarunām", nevienā, pat ne mūsu valstī cilvēks – vienkāršais premjeru uz sarunām izsaukt nevar?… Bet skan iespaidīgi, nu gluži kā medus maize cilvēkiem, kurus tagad dabiski tracina jebkura valdība; šāds paziņojums sajūsmina arī tos, kas alktin alkst pēc visu glābēja – Vadoņa Lielā.
Un kā lai nosauc to žurnālistu darbību, kas veido izjustus un plaši izvērstus raidījumus, raksta rakstus ar A. Lembergu galvenās personas lomā brīdī, kad atklājušies ļoti būtiski fakti pret viņu ierosinātajā krimināllietā? (Laikam jau lieki piebilst, ka, piemēram, par mirušajiem A. Lemberga prāvas iespējamiem lieciniekiem un publiskotajiem sponsorēto politiķu sarakstiem žurnālisti pat neieminējās…)
Un – ko darīt ar Šleseru? Šķiet, šobrīd būtu īsti vietā parunāt par šī bijušā satiksmes ministra aktivitāšu (vai interešu?) radītajiem zaudējumiem, piemēram, «Latvijas Pastam», satiksmei, tiltiem un ceļiem atsevišķi un Latvijas valstij kopumā…

Komentāri

  1. latviešiem ir īsa atmiņa un ir vēlme gaidīt kaut ko no malas un tad atkal varēs gauzties, vienmēr visi ir slikti un tic saldiem solījumiem. Kaut kā neizprot, ka šie ir tikai mantkarīgi un ambiciozi cilvēki, kuri laikam domā ka dzīvos saules mūžu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *