Tā, vērtējot Latvijas lauksaimnieku prasības 5. februāra akcijā, saka zemnieku saimniecības «Lejas Riepji» īpašniece Dina Vasermane. Viņa uzskata, ka lauksaimnieku prasības ir pamatotas, jo īpaši tās, kas saistītas Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēju importa aizliegumu.
Nobeigums. Sākums 9. janvāra laikrakstā Nākotnes risinājums – modernizācijā un tehnoloģijās Lauksaimniecības uzņēmuma «Lestene»
Lauksaimniecības Konsultāciju un izglītības centra (LLKC) darbinieki rīkoja konferenci «Pārmaiņu neizbēgamība lauksaimniecībā. Kā ieraudzīt jaunas iespējas un pielāgoties?». Tajā tika spriests par to, kas jau tuvākā nākotnē sagaida lauksaimniekus, gatavojoties izpildīt Eiropas Savienības un valsts nospraustos mērķus zaļā kursa ieviešanā. Tas skar gan pārtikas ražotājus, gan arī nav mazsvarīgi lietotājiem. Ceram, ka šī būs neliela, tomēr iespēja ielūkoties nākotnē, kas mūs sagaida ceļā uz zaļo kursu Eiropā.
Šķiet, ka Slampes kultūras pils apkaimē tik daudz automašīnu, kā tas bija 2. novembrī, vēl nebija redzēts: aizņemts stāvlaukums, visas ceļmalas, arī otrpus ūdenskrātuvēm un – līdz pat skolai. Kā vēlāk redzējām, tad daudzi lauksaimnieki tālo ceļu uz Slampi bija mērojuši no Vidzemes un Latgales. Uz trotuāriem novietoti lieljaudas traktori ar plakātiem, kur izteikta lauksaimnieku sāpe par dažādām lietām. Pie ieejas kultūras namā – kūtsmēslu vanniņas… Kultūras nama zāle stāvgrūdām pilna, tiek gādāti papildu krēsli, daži dalībnieki sēž arī uz kāpnēm… Šādu manifestāciju nudien bieži negadās redzēt un tas liecina, ka vadzis beidzot ir pilns…
Noslēdzoties pagājušajai darba nedēļai, Tukuma uzņēmēju klubs tikās ar kolēģiem no Talsiem. Satikšanās vieta tikusi izvēlēta vienā no abu novadu saskares punktiem – Engurē, kas pēdējo dažu gadu laikā piedzīvojusi pamanāmas pārmaiņas. Ar jaunākajām no tām tika iepazīstināti atbraukuši viesi, taču, ļoti iespējams, ka tie bija jaunumi arī daudziem pašu novada uzņēmējiem.
Latvijas Dārzkopības institūts kopumā šajā gada realizē teju 30 zinātniskos projektus, kurus apmaksā gan Eiropas Savienība, gan arī vietējais finansējums. ”Novērojams, ka projektos palielinās viedo tehnoloģiju risinājumi. Tāpēc jo sevišķi svarīgi ir sekot jaunumiem līdz, jo, kas pirmie šīs tehnoloģijas apgūs, tie arī ātrāk spēs gūt nepieciešamos rezultātus,” tā pagājušās nedēļas Lauku dienās Dārzkopības institūta Pūres Pētījumu centrā «Tauriņos» sabraukušajiem dārzkopjiem teica pētniece Līga Lepse. Viņa uzsvēra, ka liela nozīme tiek piešķita arī vidi saudzējošām tehnoloģijām. Jau pirms zaļās politikas izziņošanas visi pētījumi gan augļkopībā, gan dārzeņkopībā bija virzīti uz vidi saudzējošām tehnoloģijām. Šobrīd tas ir saslēdzies kopā ar Eiropas Savienības politiku.
Aizvadītā atkušņainā ziema, aukstuma vilnis pavasarī nodarījis lielu postu galvenokārt augļu dārziem. Nedaudz tiek runāts par to, ka cietis arī ziemas rapsis, tomēr dzeltenie lauki priecē šīs kultūras audzētājus. Savukārt augļu un ogu audzētāji ir samulsuši un bažīgi, jo ražas šogad, iespējams, būs niecīgas. Lai pārliecinātos, kā klājas augļkopjiem, veicām nelielu aptauju. To sākām ar pētniekiem, kas parasti zina vairāk nekā tikai to, kas noticis pašu dārzos.
Pašiem ceļotājiem lielākoties tas ir diezgan nebūtiski, kur sākas vai beidzas novadi, vēl mazāk – kur novilktas pagastu robežas. Svarīgāk – kur pabūt, ko piedzīvot, nobaudīt un izbaudīt. Tomēr tūrisma uzņēmējiem bieži vien der zināt, ar ko tad tuvējie kaimiņi īsti nodarbojas, ko piedāvā. Iespējams, – un nereti tā tiešām arī gadās – savstarpēji iepazīstoties, tiek uzsākts ceļš ilgstošas un produktīvas sadarbības virzienā. Tādēļ ik pa brīdim un dažādās formās tiek rīkotas īpašas tikšanās tūrismā strādājošiem, kas šo iepazīšanās procesu ievērojami atvieglo. Jau vēstījām, ka pēc ilgāka pārtraukuma Jaunpils Amatu mājā tikās Jaunpils, Viesatu un kaimiņu pagasta uzņēmēji. Pastāstīja, kā pandēmijas laiks pārdzīvots, kas jauns vai tieši pretēji – arvien pa vecam, un dalījās ar nākotnes plāniem.
Pašiem ceļotājiem lielākoties tas ir diezgan nebūtiski, kur sākas vai beidzas novadi, vēl mazāk – kur pagastu robežas novilktas. Svarīgāk – kur pabūt, ko piedzīvot, nobaudīt un izbaudīt. Tomēr tūrisma uzņēmējiem bieži vien der zināt, ar ko tad tuvējie kaimiņi īsti nodarbojas, ko piedāvā. Iespējams, – un nereti tā tiešām arī gadās – savstarpēji iepazīstoties, tiek uzsākts ceļš ilgstošas un produktīvas sadarbības virzienā. Tādēļ ik pa brīdim un dažādās formās tiek rīkotas īpašas tikšanās tūrismā strādājošiem, kas šo iepazīšanās procesu ievērojami atvieglo.
Biškopju vidū sadzirdama neapmierinātība ar to, ka jaunais Eiropas Savienības (ES) atbalsta veids ir pārāk sarežģīts, tāpēc arī nereti nepieejams. Arī medus tirgū, tāpat kā piena tirgū, jūtama stagnācija. Par šiem un arī citiem ar biškopību saistītiem jautājumiem uz sarunu lūdzām politiķi un Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi.
Ir patīkami sastapt puķu kolekcionārus. Mums labi zināmi ir arī tomātu šķirņu kolekcionāri, retu augu kolekcionāri. Taču kartupeļu šķirņu kolekcionāru Latvijā nudien nav daudz, ja, protams, neskaita zinātniski pētnieciskās iestādes, kas dažādiem mērķiem uztur dārzeņu un arī kartupeļu kolekcijas. Tomēr Talsu pusē dzīvo un strādā kāds gados jauns agronoms, kas vāc, uztur un attīsta kartupeļu kolekciju. Jāatzīst, ka tas ir gana sarežģīts un specifisks pasākums.
