Projekti

Latvijas Mediju ētikas padomes mērķus un darbību raksturo valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Visu rakstu lasiet

Latvijas universitātes emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane: ”Žurnālisti nosaka kultūru, lai piešķirtu visam saprātīgu jēgu…” Visu

Iepazīt kolēģu darbu reģionos, mācīties, kā veidot savus laikrakstus profesionālākus, daudzveidīgākus un – pats galvenais – sniegt lasītājam saprotamu, ticamu un faktos balstītu informāciju – ar šādu mērķi kā pagājušajā, tā arī šajā gadā norisinās Latvijas Žurnālistu asociācijas organizētais reģionālo mediju semināru cikls, kura viena no tēmām bija – kā politiķu izteikumos atklāt melus un kā viedokļu žurnālistikas vietā veidot faktu žurnālistiku. Par to reģionālo mediju pārstāvjiem Bauskā un Kuldīgā stāstīja žurnāliste Evita Puriņa, kas pieredzi guvusi dažādos mediju izpētes projektos, savulaik strādājusi laikrakstā «Zemgales Ziņas», žurnālā «Ir», «Re:baltica», bet šobrīd piedalās mediju pratības projektā vidusskolēniem «Pilna doma» un veido materiālus sabiedrisko mediju portāla rubrikā «Melu detektors».

Laikraksta lasītāji jau ir pamanījuši, ka pēdējo mēnešu laikā esam piedāvājuši parunāt par medijiem, ar medijiem, žurnālistiem. Šā gada janvārī Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) projekts noslēdzas. Tā ietvaros aicinājām Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) universitātes pētniekus vērtēt priekšvēlēšanu raidījumus Latvijā. Pētnieki izvēlējās skatīt četru elektronisko mediju piedāvātos televīzijas un radio diskusiju un vērtējošos raidījumus 13. Saeimas priekšvēlēšanu periodā.

Sociālie mediji ir kļuvuši par nozīmīgiem žurnālistu rīkiem un informācijas avotiem. Tomēr veids, kā žurnālisti izmanto sociālajos medijos atrodamo saturu, dažos gadījumos ilustrē atkāpšanos no saviem profesionālajiem uzdevumiem, bet citkārt — ētikas pārkāpumus. Šeit apskatīšu dažas problemātiska sociālo mediju lietojuma izpausmes.

Latvijas Žurnālistu asociācija mediju kritikas projekta ietvaros turpina interviju sēriju ar mediju profesionāļiem. Par Latvijas Radio korespondentu Edgaru Kupču sūdzas gan pašvaldību amatpersonas, gan medija uzraugi, gan politiķi. Viņu draud atlaist, tiesāt. Tomēr žurnālists turpina strādāt, kritizē, meklē nesakritības, nelikumības, aizdomas un pārdomas raisošus faktus un notikumus, jo uzskata, ka mums – Latvijas iedzīvotājiem – tas ir jāzina. 

Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Kultūras ministriju šogad izdevusi apjomīgu kolektīvo monogrāfiju «Latvijas mediju vides daudzveidība». Zinātniskais darbs piedāvā Latvijas plašsaziņas līdzekļu pašreizējās situācijas kopainu, akcentējot tās stiprās un vājās puses. Monogrāfijas autori ir LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieki un Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki, izdevējs – LU Akadēmiskais apgāds.
Viens no autoriem ir mediju eksperts Rolands Tjarve, Latvijas Universitātes (LU) Mediju institūta direktors, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs, kurš monogrāfijā analizēja sabiedriskajos medijos pēdējos gados notiekošos procesus un attīstības tendences.

Kas tad vēl tik detalizēti un regulāri rakstīs un vēstīs par to, kā dzīvo ļaudis Latvijas reģionu pilsētās un pagastos, ja ne vietējās avīzes, portāli un televīzijas? Lokālais un līdz ar to arī unikālais saturs ir reģionālo mediju būtiskākā priekšrocība, salīdzinot ar nacionāla līmeņa medijiem, secina viena no pētījuma «Latviju mediju vides daudzveidība» autorēm Laura Uzule, Latvijas Universitātes doktora zinātniskā grāda pretendente komunikācijas zinātnē.

Tieši viņa šajā krājumā pētīja un analizēja reģionālos medijus. Secinājumi atklāj arī to, kāpēc reģionālie mediji ir vajadzīgi auditorijai, kurai tie strādā. Reģionālajos medijos ir vērojama ļoti aktīva sabiedrības interešu aizstāvība, kas ilgtermiņā vainagojas ar panākumiem, veicinot sabiedrības uzticēšanos reģionālo mediju darbam. Tāpat, lai radītu kopības izjūtu, regulāri tiek uzklausīti un atspoguļoti lasītāju viedokļi, skaidroti nesaprotamie jautājumi, aktualizētas un novērstas novērotās neizdarības lokālajā vidē, veicinot savstarpējo uzticamību un arī atbildīgumu.

Iepazīt kolēģu darbu reģionos, mācīties, kā veidot savus laikrakstus profesionālākus, daudzveidīgākus un – pats galvenais – sniegt lasītājam saprotamu, ticamu un faktos balstītu informāciju – ar šādu mērķi sācies reģionālo mediju semināru cikls, kura pirmā tikšanās norisinājās 7. decembrī Bauskā – laikraksta «Bauskas Dzīves» redakcijā.

Vēl tikai oktobrī atklāšanas svētkus piedzīvoja Latvijas universitātes pētnieku apjomīgais kopdarbs jeb monogrāfija, kas no dažādām šķautnēm aplūko  aktuālo situāciju mūsu valsts mediju vidē. Iespaidīgajā autoru virtenē atrodams arī filozofijas doktores Skaidrītes Lasmanes vārds. Laikā, kad tiek veidots Latvijas mediju ombuds un realizēts arī Latvijas Žurnālistu asociācijas paspārnē tapis un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīts mediju kritikas projekts, viņas zināšanām un viedoklim šai jomā ir īpašs svars. Un esam pateicīgi, ka joprojām ļoti aizņemtā pētniece piekrita šai sarunai, ka turpat, universitātes trokšņainajā kafejnīcā, vienas kafijas tases garumā, bija iespēja viņu izvaicāt. Par to, kādu  redz Latvijas žurnālistiku un tās patērētājus, informēti, zinoši, bet tomēr – it kā no malas raugoties.

Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un ievēlētie deputāti kopā ar savu partiju ievēlētajiem un nereti arī neievēlētājiem vadoņiem jau otro nedēļu diskutē par sarkanajām līnijām, programmu vienojošajiem punktiem un iespējamajiem ministru kandidātiem.

Mediji un žurnālisti bieži tiek kritizēti. Bet ne tik bieži tiem ir iespēja skaidrot savu rīcību un atbildēt uz pārmetumiem. Tādēļ uz sarunu aicinājām LTV Ziņu dienesta galveno redaktoru, vairāku LTV radījumu autoru un vadītāju Gunti Bojāru. Viņa radīti un veidoti raidījumi ir gan vairākkārt apbalvoti, gan kritizēti, gan nesaprasti. Īpaši pretrunīgi ir vērtēts raidījums «Aizliegtais paņēmiens» par dažādu Latvijas žurnālistikā reti vai tikpat kā nemaz izmantotu metožu, paņēmienu un eksperimentu izmantošanu. Reti kurš nebūs neko dzirdējis par Operāciju «Frics», Operāciju «Tokija», ar Latvijas Radio kopīgi veidoto projektu «Sistēmas bērni» un citiem. Kā ir patiesībā? Šoreiz uz jautājumu aicinājām atbildēt Gunti Bojāru pašu.