Visi cilvēki grib elpot svaigu gaisu, atpūsties pie tīriem ūdeņiem, dzīvot pasaulē, kuru nesatricina nepanesams karstums, plūdi un viesuļvētras. Eiropas nākotnes zaļais kurss mums patīk, bet līdz brīdim, kad izdzirdam, ka mums pašiem par to jāmaksā. Kā sasniegt kopīgos klimata mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām, risinājumi ir jārod katrā valstī.
Viens no jautājumiem, diskusijas par kuru Finanšu komitejas un arī domes sēdē aizņēma visvairāk laika, jo deputātu vidū nebija vienprātības, bija saistīts ar ēkas remontdarbiem Telegrāfa ielā 15.
Kādu laiku esam ieturējuši pauzi šai mūsu rubrikai, jo bija arī tā, ka liela daļa uzņēmumu jau nemaz nevarēja strādāt – epidemioloģisko apstākļu dēļ. Bet nu jau mēnesi daudz maz viss ir atgriezies sliedēs. To, ka vecajās, gan nevar teikt, jo, pirmkārt, lielai daļai uzņēmumu jāstrādā zaļajā režīmā, tas ir, gan darbiniekiem, kam apmeklētājiem, klientiem jābūt vai nu vakcinētiem vai kovidizslimojušiem, tāpēc to plūsma ir samazinājusies.
Pilsētas parku un zoodārzu populārs iemītnieks, kas piesaista visu paaudžu skatienus daudzviet pasaulē, ir melnais gulbis (Cygnus atratus). Latvijā viena no iecienītākajām pastaigu vietām, kur jau daudzus gadus redzams skaistais, bet samērā retais ūdensputns, ir Cēsu parks, kā arī Spārītes parks Gulbenē.
Arī šogad, līdzīgi kā pērn, tūrisma sezonu aizvadījām pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu ēnā. Vislielāko Covid-19 sitienu saņēma starptautiskais tūrisms, kamēr novados tas ļāva attīstīt un pat radīt jaunus objektus, īpaši dabā, kur bija vienkārši ievērot distanci un citas prasības. Daudzi pēkšņi atcerējās par dabu kā lielisku enerģijas atjaunotāju, tāpēc uzņēmējiem reģionos atlika vien aktualizēt savus pakalpojumus un tikt galā ar apmeklētāju plūsmu.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzas pašvaldības Latvijā saskaras ar izaicinājumu, kā efektīvāk pārvaldīt centralizēto siltumapgādes sistēmu un optimizēt ražošanu, lai iedzīvotājiem visā novadā nodrošinātu līdzvērtīgu, kvalitatīvu, videi labvēlīgu un ilgtspējīgu pakalpojumu.
Eiropas Komisija šovasar pieņēmusi tiesību aktu paketi, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tostarp noteikts, ka jau aptuveni pēc 13 gadiem jaunu vieglo automobiļu vidējās emisijas jāsamazina par 100%, kas nozīmē, ka no 2035. gada jauno auto tirgū parādīsies tikai automobiļi ar elektrisko vai citu jaunā tipa dzinēju, nomainot tagad tik ierastos ar dīzeļdegvielu vai benzīnu darbināmos auto.
Jau vēstījām, ka Tukuma novada pašvaldības domes sēdē, kas norisinājās 24. novembrī, deputāti nedaudz, bet tomēr uzsāka diskusiju par to, kādai tad būtu jābūt novada pārvaldības struktūrai un kāda vieta tajā paredzēta tādam veidojumam kā Kandavas un pagastu apvienība. Nolēma gan, ka nopietnāk šo jautājumu cilās nākamajā gadā, jo prioritāte – budžeta izstrāde. Līdz tam gan vēl šādi tādi rēķini jānoslēdz, tai skaitā jāparedz līdzfinansējums dažādām iedzīvotāju iniciatīvām, projektiem. Vairākas ieceres saistītas arī ar apvienības teritoriju.
Kur paliek mūsu nauda Jau vēstīts, ka pēdējā novada domes sēdē, 24. novembrī, deputāti cita
Trešdien, 24. novembrī, notika kārtējā novada domes sēde, kur citu jautājumu vidū deputāti lūkoja, kā sokas pašvaldību kapitālsabiedrībām, tai skaitā SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi». Tāpat jaunajam novadam arvien priekšā darbs pie vienotas struktūras izveides, kas apstākļos, kad valda tik izteikta dažādība, varētu būt itin sarežģīti, – sēdē secināja deputāti. Šoreiz darba kārtībā bija Kandaavas un pagastu apvienības nolikums.
Kur paliek mūsu nauda novembrī tiešsaistē notika Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kurā tika izskatīti
