Projekti

  Lai uzzinātu, kā šobrīd – kovidkrīzes apstākļos – klājas kā nelielos, tā arī pavisam

Klimata pārmaiņas, zaļais kurss, zaļināšana, ekoloģiska un bioloģiska ražošana un produkti – šie un līdzīgi jēdzieni aizvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, atstājot paliekošas pēdas apziņā un pamazām arī veidojot mūsu ikdienas izvēles un paradumus. Aizvien vairāk “zaļu”, “ekoloģisku” un “bio” produktu parādās arī veikalu plauktos. Tos izceļ aicinoši uzraksti un īpaši apzīmējumi. Vai varam tiem uzticēties? Par ekomarķējumu sarunājamies ar vienu no zinošākajām ekspertēm šajā jautājumā, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” pārstāvi ILZI NEIMANI.

Saules baterijas elektrībai, LED apgaismojums, iekārtu automatizācija – tie ir tikai daži no risinājumiem, kurus uzņēmums “Tukuma ūdens” ieviesis, lai taupītu energoresursus. SIA “Tukuma ūdens” valdes loceklis AINĀRS FELDMANIS skaidro, ka uzņēmums soli pa solim īsteno tā saucamo zaļo politiku: “Esam sapratuši, ka jāmaina domāšana – gan ikdienā strādājot, gan plānojot uzņēmuma attīstību, un jāliek lietā energoefektīvi risinājumi. Savukārt, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības projektu finansējumu, ir jārāda, ko paši esam izdarījuši, sasnieguši un ieguldījuši. Jau līdz šim paveiktais ir palīdzējis sakārtot septiņus hektārus lielo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritoriju.”

Covid-19 pandēmija radījusi lielas bažas par to, kas notiks ar investīcijām, kas ir ļoti svarīgas

Atkritumu apsaimniekošanas plānošana ilgtermiņā ir viens no Eiropas Savienības (ES) un Latvijas nozīmīgākajiem jautājumiem vides politikā, sekmējot virzību uz Eiropas Zaļo kursu un pāreju uz klimatneitralitāti.  Par to, kā atkritumu apsaimniekošanas plānā (2021.–2028. g.) paredzēts samazināt atkritumu daudzumu Latvijā un kādi uzdevumi doti pašvaldībām, sarunājāmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieci vides aizsardzības jautājumos ALDU OZOLU.

Vieglā iepakojuma atkritumu konteineros nonāk liels daudzums pārstrādei nenododamo atkritumu, tajā skaitā nepārstrādājams iepakojums, liecina AS “AJ Power Recycling”, biedrības “Zero Waste Latvija” un SIA “ZAAO” kampaņas “Gudri pakot – gudri šķirot” laikā veiktā analīze.

Eiropas Savienība (ES) pašlaik atrodas leģitimitātes krustcelēs. Pēc līderības trūkuma pirms gada un iniciatīvas uzņemšanās

Aplēses rāda, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam sasniegs 8,5 miljardus, pakāpeniski pieaugs vidējās klases patērētāju īpatsvars. Šāds iedzīvotāju skaits ar nepieciešamo produktu un pakalpojumu pieprasījumu rada lielu spiedienu uz dabas resursiem, un turpmāk tas tikai pieaugs. Aprites ekonomikas modelis ir veids, kā mazināt resursu patēriņu. Nekas nedrīkstētu nonākt atkritumos, pretēji mūsu pašreizējās ieguves un patēriņa ekonomikas “ņemt-izmantot-izmest” pieejai.

Mērķim saražot un pārdot mūsdienu ekonomikā pamazām pievienojas ekoloģiskais aspekts. Nav runa tikai par otrreizējo pārstrādi, kad jaunās dzīves galā prece tomēr nonāk gružkastē. Ekodizains ir sistēmiska vides aspekta iekļaušana produkta radīšanā, skaidro Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) pasniedzējs Edijs Ābele. “Aprites ekonomikā ražotājs atbild par to, kā preci varēs utilizēt, vai tā ir videi draudzīga, kā tai var nomainīt atsevišķas daļas, nevis izmest visu laukā.”

Cilvēku aptaukošanās Eiropas Savienības dalībvalstīs kļūst par arvien lielāku problēmu. Liekais svars palielina iespēju smagi

Ik dienu pasaulē un arī Latvijā ļoti daudz tiek izmesti un izšķērdīgi lietoti pārtikas produkti. Atkritumos nonākušais pārtikas daudzums ir nopietna vides problēma, kuras risināšanā būtu jāiesaistās ikvienam – viss, kas nepieciešams, ir vēlme un mazliet radošuma. Par to, kā reāli samazināt izmestās pārtikas daudzumu, lūdzām pastāstīt šefpavāri, Latvijas Pavāru kluba un Latvijas “Bocuse d’Or” akadēmijas prezidenti SVETLANU RIŠKOVU.

Plānots, ka līdz 2023. gada beigām visās Latvijas pašvaldībās iedzīvotājiem jānodrošina iespēja šķirot arī bioloģiski noārdāmos, tostarp pārtikas, atkritumus. Vairāk par valsts politiku bioloģisko un pārtikas atkritumu apsaimniekošanā runājam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktori RUDĪTI VESERI.