Iznākusi jauna grāmata par Engures pagastu

Sestdien, 12. jūlijā 12.00 Jūras svētku atklāšanas koncertā Engures estrādē tika atvērta Tukuma muzeja izdotā grāmata «Engures pagasts». Kā norāda grāmatas autores – Agrita un Sintija Ozolas – tagadējais pagasts veidojies no vairākiem seniem pagastiem, kas vēl līdz 20. gadsimta vidum piederēja diviem dažādiem – Talsu un Tukuma – apriņķiem. 

Sestdien, 12. jūlijā 12.00 Jūras svētku atklāšanas koncertā Engures estrādē tika atvērta Tukuma muzeja izdotā grāmata «Engures pagasts». Kā norāda grāmatas autores – Agrita un Sintija Ozolas – tagadējais pagasts veidojies no vairākiem seniem pagastiem, kas vēl līdz 20. gadsimta vidum piederēja diviem dažādiem – Talsu un Tukuma – apriņķiem. 

Arhīvu materiāli liecina, ka Tukuma apriņķa zvejniekciemos – Klapkalnciemā, Apšuciemā un Plieņciemā – dzīvoja galvenokārt latviešu tautības zvejnieki, bet Talsu apriņķa ciemos – Ķesterciemā, Engurciemā, Ābragciemā un Bērzciemā – dzīvojuši arī lībiešu, krievu, vācu, kā arī zviedru izcelsmes ļaudis. Zvejniekciemu attīstībā 17. gadsimtā liela nozīme bijusi dzelzs manufaktūrai, kurā strādāja daudzi ārzemju amatnieki. Citzemju kultūras iezīmju parādīšanos veicināja arī jūras braukšana. 

Grāmatā atrodama informācija, ka daudzi tā sauktie vecie saimnieki bijuši gan zvejnieki, gan arī tirgotāji. Vieni pārvadājuši malku un kokmateriālus uz Rīgu, citi – lopus, vēl citi – dažādas preces uz Sāmsalu, Zviedriju un pat Angliju. Iespējams, seno tradīciju ietekmē arī mūsdienās pagastā vērojama aktīva saimnieciskā un kultūras dzīve. Liela daļa pagasta teritorijas vēsturiski sakrīt ar Engures muižas (tā sauktās kroņa muižas) un Engures mācītājmuižas teritoriju. Trīs zvejniekciemi daļēji piederēja arī privātām muižām: Klapkalnciems – Šlokenbekai, Apšuciems – Cērkstei, bet Plieņciems – Plieņu muižai. Kroņa muižu zemnieki un arī zvejnieki vienmēr dzīvojuši nedaudz labāk, 19. gadsimta beigās viņi par zemāku cenu varēja izpirkt zemi un ieguva arī zvejas tiesības jūrā un Engures ezerā. Vēl 1936. gadā Baltā kāpa bija deviņu Plieņciema zvejnieku kopīpašums. Dzīves dārdzības dēļ bieži vien arī laivas bija vairāku zvejnieku kopīpašumā. Kā norāda grāmatas autores, kolektīvo zvejniecības tradīciju un kopīpašuma formu saglabāšanās līdz pat 20. gadsimta vidum izveidojušas savdabīgas nemateriālās kultūras tradīcijas. Grāmatas noslēdzošā daļa veltīta mutvārdu vēsturei un nostāstiem.
Grāmata ir 367 lappuses bieza un tajā atrodama daudzpusīga informācija par pagasta ļaužu dzīvi vairāku gadsimtu garumā, kā arī plašs fotogrāfiju klāsts. Grāmatas dizainu veidojis Jānis Bārdiņš. Tā izdota par Kultūrkapitāla fonda un Engures pagasta finansējumu. Autores izsaka pateicību laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» redakcijai par atbalstu maketēšanas procesā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *