Attēlam ir ilustratīva nozīme

Kurš var būt aprūpētājs?

Lasītājs jautā: Kādreiz bija tā, ja kāds ģimenes loceklis bija spējīgs gulošu 1. grupas invalīdu apkopt, nebija nepieciešams aprūpētājs. Un naudiņa, ko piešķir valsts, varēja palikt ģimenes lokā. Bet nu saprotam, ka obligāti jāņem aprūpētājs, kuram oficiāli jāstrādā sešas stundas. Nu un ko tad viņš darīs, skatīsies uz to cilvēku tās sešas stundas?! Mums paskaidroja, ka aprūpētājs ar laiku paliekot kā ģimenes loceklis, bet – kas tās par muļķībām!? Man pietiek cilvēku ģimenē – bērni, mazbērni, suns un kaķis… Un vēl,  ļoti daudz dzirdētas arī par aprūpētājiem, kas pensiju paņem un arī visādi citādi apkrāpj invalīdu…

Labklājības ministrijas sniegtajā informācijā varam uzzināt, ka aprūpe mājās ir visvairāk pieprasītais un visbiežāk sniegtais pašvaldību pakalpojums, un ka šādu aprūpi var saņemt cilvēki, kuri patstāvīgi nevar sevi aprūpēt veselības stāvokļa, funkcionālo traucējumu vai vecuma dēļ. Lemjot par aprūpi mājās, pašvaldība sociālais dienests novērtē paša klienta un ģimenes locekļu spējas nodrošināt aprūpi, plāno darbības, kurās ir nepieciešama palīdzība un aprēķina aprūpes mājās pakalpojuma izmaksas. Jāņem vērā, ka klienta pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem, tai skaitā arī par aprūpi mājās. Ja klienta ienākumi nav pietiekoši, lai samaksātu pilnu sociālā pakalpojuma cenu un par pakalpojumu maksā apgādnieks, līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu: par vienas personas ģimeni – 1 (430 eiro); par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5 (215 eiro). Trūcīgas personas, kuras par tādām atzītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no samaksas par sociālajiem pakalpojumiem ir atbrīvotas.

Sazinājāmies arī ar Tukuma novada  Sociālā dienesta vadītāju Inu Balgalvi, lai uzzinātu kāda situācija ir mūsu novadā. Viņa paskaidroja, ka Tukuma novadā visu laiku esot bijis tā, ka šo aprūpes pakalpojumu nodrošina aprūpes pakalpojuma sniedzējs – šobrīd tā esot Latvijas Samariešu apvienība, ar kuru sociālajam dienestam ir līgums. Ja cilvēkam, piešķirot pirmās grupas invaliditāti, esot noteikts arī šis īpašās kopšanas pabalsts, tad viņam papildus pensijai tiekot piešķirti 213 eiro no valsts. Tas ir tādā gadījumā, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija – VDEĀK – esot noteikusi, ka cilvēkam ir nepieciešama īpaša kopšana. Tad gan šo summu cilvēks var atdot tuviniekam vai kādam kaimiņam, kas viņam ir sniedzi aprūpi. Un I. Balgalve apgalvoja, ka obligāti nav jāņem cilvēks no malas un sen jau neesot tāda sistēma, ka aprūpētājs strādā uz stundām, bet strādājot pakalpojuma līmenī (atbilstoši tam, cik reizes nedēļā pie cilvēka ierodas aprūpētājs un galvenais, kādu darbu padara).

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.