Vai vajadzīgs likumā noteikts termiņš, kad dedzināt kūlu?

14. februārī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) notika sanāksme, uz kuru bija aicināti Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, VAS «Latvijas valsts meži», Rīgas domes Vides departamenta un Valsts policijas pārstāvji, lai pārrunātu turpmāko sadarbību kūlas dedzināšanas ierobežošanā. Kā sanāksmē norādīja VUGD priekšnieks Ainars Pencis, ugunsdzēsēji faktiski ir tas pēdējais posms, kuru galvenais uzdevums ir nodzēst kūlas ugunsgrēkus, taču, lai izskaustu šo ugunsgrēku cēloņus, nepieciešams iesaistīties dažādām valsts un pašvaldību institūcijām. Klātesošo institūciju pārstāvji izteica savu viedokli, ko varētu un vajadzētu darīt, lai šos ugunsgrēkus samazinātu.

14. februārī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) notika sanāksme, uz kuru bija aicināti Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, VAS «Latvijas valsts meži», Rīgas domes Vides departamenta un Valsts policijas pārstāvji, lai pārrunātu turpmāko sadarbību kūlas dedzināšanas ierobežošanā. Kā sanāksmē norādīja VUGD priekšnieks Ainars Pencis, ugunsdzēsēji faktiski ir tas pēdējais posms, kuru galvenais uzdevums ir nodzēst kūlas ugunsgrēkus, taču, lai izskaustu šo ugunsgrēku cēloņus, nepieciešams iesaistīties dažādām valsts un pašvaldību institūcijām. Klātesošo institūciju pārstāvji izteica savu viedokli, ko varētu un vajadzētu darīt, lai šos ugunsgrēkus samazinātu.

Kā informēja VUGD priekšnieka palīdze Inga Vetere, Rīgas domes Vides departamenta pārstāvji norādīja, ka ne daudzās pašvaldībās ir saistošie noteikumi, kuros zemju īpašniekiem ir noteikta atbildība par īpašuma nesakopšanu. Lai apzinātu, kurām pašvaldībām ir šādi saistošie noteikumi un cik efektīvi tie darbojas, tika izlemts, ka VUGD izsūtīs pašvaldībām vēstules ar lūgumu informēt par tiem.

Ar Lauku atbalsta dienestu VUGD jau vairākus gadus izveidojusies cieša sadarbība. VUGD pārstāvji informē Lauku atbalsta dienestu par zemes platībām, kurās degusi kūla, un tas savukārt tiek ņemts vērā, kad tiek izlemts jautājums par platību maksājumiem. Kā uzsvēra Lauku atbalsta dienesta pārstāvji, to nevar uzskatīt par sodu. Platību maksājumi paredz labus lauku prakses nosacījumus. Ja tiek pārkāpti ugunsdrošības noteikumi, šos maksājumus var samazināt. Piemēram, pērn šā iemesla dēļ tika samazināti platību maksājumi 328 zemju īpašniekiem. Sadarbība starp Lauku atbalsta dienestu un VUGD tiks turpināta un, ņemot vērā iegūto pieredzi, tā varētu kļūt vēl veiksmīgāka.

VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvis informēja, ka nodalījuma josla gar ceļiem, kura ir 11 m plata, divreiz gadā tiek appļauta, bet aizsargjoslas sakopšana jau ir zemes īpašnieka ziņā.

Tāpat sanāksmes laikā tika pārrunāti jautājumi par VUGD un Valsts policijas reidu organizēšanu un sadarbību kūlas dedzināšanas apkarošanas periodā.

Sanāksmē izskanēja doma, vai Latvijā nevarētu ieviest "kūlas dedzināšanas atļauto periodu", izvēloties laiku, kad kūlas dedzinātāji nodara vismazāko postījumu dabai un apkārtējai videi.

Sanāksmē gan izskanēja, taču netika rastas atbildes uz vairākiem jautājumiem, jo diemžēl no Vides ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un VAS «Latvijas valsts meži» nebija ieradies neviens pārstāvis.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *