Tilts uz nekurieni

Tāds tas ved pāri Abavai pie Sātiem. Šogad Eiropas kultūras mantojuma sarakstā «Neparastais kultūras mantojums» iekļauts arī šis tilts. Zeme abpus Abavai vietā, kur upi šķērso tilts, pieder tās īpašniekiem. Pagasta vadība sola rūpēties par to, lai tilta abos galos tiktu nocirsti krūmi. It īpaši vasarās koku lapotne būvi aizsedz.

Tāds tas ved pāri Abavai pie Sātiem. Šogad Eiropas kultūras mantojuma sarakstā «Neparastais kultūras mantojums» iekļauts arī šis tilts. Zeme abpus Abavai vietā, kur upi šķērso tilts, pieder tās īpašniekiem. Pagasta vadība sola rūpēties par to, lai tilta abos galos tiktu nocirsti krūmi. It īpaši vasarās koku lapotne būvi aizsedz.

Protams, arī iezīmēta taka un uzziņa pie tās par tilta izcelsmi vairotu unikālās būves atpazīstamību.

Irlavas ciemā atrodas divi tilti, kas iekļauti valsts aizsardzībā esošo pieminekļu sarakstos.
Viens no tiem pie Sātiem pļavas vidū vientuļš stāv pār Abavas upi. Tas ir šaursliežu dzelzceļa tilts (garums 55 metri, datēts ar 1940. gadu, inženieris. P. Pāvulāns), dzelzceļa līnijas posmam Tukums-Kuldīga. Kad tilts bijis projektēts, tad apkārtējo zemju īpašnieki sūtījuši lūgumrakstus un devuši kukuļus, lai nākamā dzelzceļa stiga ietu pa kaimiņu zemi. Ticis nolemts rakt tuneli cauri baznīckalnam, lai mazāk skartu apkārtējos zemes īpašumus. Saskaņā ar galīgo projektu tilts pāri Abavai iznācis zemas pļavas vidū (tādu to redzam ari patlaban). Uzbēruma celšana un tuneļa rakšana būtu prasījusi milzīgus līdzekļus. Dzelzceļa būvi pārtrauca karš , bet tilts, kuru uzcēla cita būvorganizācija, palika pļavas vidū. Tas ir tilts, kas nekur neved. Vecajās departamenta kartēs dzelzceļš ir iezīmēts. Ir staciju nosaukumi – Grenči, Abava, Tume.
V. Vītola raksta fragments, kas bijis publicēts 1986. gada 26. jūlijā laikrakstā «Komunisma Rīts» (Raksta nosaukums «Reti tehnikas vēstures pieminekļi Irlavas pusē».
Materiāls saglabājies Irlavas pagasta 1. bibliotēkas novadpētniecības materiālu mapē
Par tiltu grāmatā «Pagastu enciklopēdija» minēts tilta celšanas gads, garums un inženieris». 

Komentāri

  1. Ar neuzcelto Kuldīgas dzelzsceļu saistīts arī kāds cits tilts.
    liela daļa no mums pa to braukuši un braucam nemaz nenojaušot ka zem tilta nav upes.
    Jo tas bija domāts kā satiksmes pārvads pār dzelzceļu.

  2. Tas Sātu tilts ir ļoti skaists, elegants, savā vientulībā…
    Ja nebūtu karš, tad atliek tikai minēt kā viss būtu… Pieļauju, ka šādu tiltu Latvijā ir pietiekami daudz, lai par tiem izdotu grāmatu, un aprakstītu sīkāk un precīzāk, kā viss bija iecerēts…, un līdz ar to arī par pašu tiltu tiktu vairāk pastāstīts. Tagad informācija ļoti minimāla.
    Un kas tas par satiksmes pārvadu ko minēja iepriekšējais koments, tā arī nesapratu…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *