Dažādi

10. aprīlī 17.00 Jaunajā Rīgas teātrī tiks piešķirtas Kultūras ministrijas balvas par izciliem sasniegumiem muzeju nozarē.

Sēmes pagastā pie «Krīviem» tuvējā bērzā sulas tek. Ieurba un tekni ielika Aivars Vīnakmens. Saimniecei Natālijai Zalānei sāp kājas, nejaudāja līdz sulas spainim aiziet. «Krīvos» dzīvo arī Rita Gura. Viņai tobrīd baroja mazmeitiņu Ketiju un ar' nevarēja līdz teknei atnākt. Nekas cits neatlika, kā vien palūgt kaimiņieni Gunu Gricmani aiziet tās sulas pieskatīt. Sulas saldas – bērzs 1. aprīlī iebēris kanniņa pāri trīs riekšavu cukura (april, april!).

«Kreses» – vārds namam Sēmē, kas top vietā, kur savulaik atradās dažu sēmenieku iecienītais un citu nīstais krodziņš «Prieciņš». «Kreses» no pamatiem līdz jumtam uzslējis saimnieks Dainis Kreicbergs. Mājā dzīvos viņš ar ģimeni. Cer jau šovasar ieķerties (palikt uz pastāvīgu dzīvi) vienā istabiņā, un tad jau arī pārējais nams ātri vien nāks gatavs.

Kopš parakstu vākšanas sākuma, lai ierosinātu referendumu par Satversmes grozījumiem, kas ļautu tautai iniciēt Saeimas atlaišanu, Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemta viena rakstiska sūdzība par to, ka vēlētājam neesot bijusi iespēju uzzināt parakstu vākšanas vietu adreses un darba laikus, jo 29. martā nedarbojās Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapa internetā.

Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Polijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai var nākties netieši finansēt Ziemeļeiropas gāzes vada būvi pāri Baltijas jūrai, lai gan šīs valstis iebilst pret minētā cauruļvada būvi, raksta Polijas avīze «Gazeta Wyborcza». Lai izbūvētu gāzes vadu, kas izmaksās aptuveni 7,4 miljardus eiro (5,2 miljardus latu), Krievijas koncernam «Gazprom» un citām projektā iesaistītajām kompānijām būs jāaizņemas līdzekļi no Eiropas bankām. Par pievilcīgāko uzskatāma Eiropas Investīciju banka, kas ir oficiālā Eiropas Savienības (ES) finanšu institūcija un kuras aktīvus veido ES dalībvalstu, tostarp Baltijas valstu un Polijas, iemaksas.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» privatizācijas jautājuma izskatīšanai 11. aprīlī 14.00 tiks sasaukta valdības ārkārtas sēde. Satiksmes ministrija (SM) savu atbalstīto «Lattelecom» privatizācijas variantu valdībai iesniegs 7. aprīlī, informēja satiksmes ministra preses sekretārs Ģirts Dripe.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko 4. aprīlī pauda cerību, ka viņa vadītās valsts un ASV attiecības drīzumā uzlabosies. Vašingtona tradicionāli pārmet Minskai par tās cilvēktiesību pārkāpumiem, bet pēdējā laikā attiecības īpaši saasinājušas ASV sankcijas pret Baltkrievijas naftas ķīmijas uzņēmumu «Belņeftehim». ASV sankcijām pret Baltkrieviju nebūs sekmes, paredz Lukašenko.

4. aprīlī biedrības «Zemnieku saeima» kongresā par organizācijas valdes priekšsēdētāju ievēlēts kooperatīvās sabiedrības «Latraps» vadītājs Juris Lazdiņš. Kongresa dalībniekus uzrunājis premjers Ivars Godmanis, kurš norādījis, ka patlaban atsevišķās nozarēs, piemēram, piena un graudu nozarēs, ražotāji spējuši noteikt augstu produkcijas pārdošanas cenu, kas pašiem ražotājiem ir liels ieguvums un sasniegums, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Priekšnieks rāj savu padoto: – Kāpēc tu darba laikā dzer? – Tāpēc, ka gribu noslīcināt

2 olas, 200 g ūdens, 5 ēdamkarotes miltu, šķipsniņa sāls.

Olas sakuļ ar sāli, pa daļām iemaisa miltus un ūdeni, izmaisa, lai nebūtu kunkuļu. Uz pusstundu mīklu noliek uzbriest. Mīklai jābūt šķidrai. Tad pa daļām to lej uz pannas nelielā sakarsētā eļļas daudzumā un izcep 8 pankūkas.

Septiņjūdžu un vēl daudzi citi māla apavi iznāca no Tukuma Mākslas skolas un devās pa Lielo ielu uz centra pusi. Kādēļ neiet?! Ceplī cietināti, izturīgi. Radītāji – Mākslas skolas keramikas pulciņa audzēkņi – uz ietves vien pareizo virzienu ierādīja. Septiņjūdžu un pārējie skrejamie, ejamie, dancojamie domāti pilsētas domniekiem un pilsētas mēram Jurim Šulcam. Viņiem tak gari ceļi jāstaigā, lai pilsētniekiem labi dzīvotos. Vēl kurpītēm un zābaciņiem ir nodoms pazīmēties Pilsētas svētku laikā.

No 1. līdz 3. aprīlim Tukuma slimnīcas zālē norisinājās Eiropas Komisijas Mūžizglītības programmas «Leonardo» atbalstīts projekts – praktiskās apmācības sabiedrības līdzdalībai, kurā iesaistījušās organizācijas no Lielbritānijas, Latvijas, Polijas un Turcijas. Latvijā šo projektu realizē biedrība «Pozitīvā doma». Projekta koordinatore Ieva Upesleja pastāstīja, ka semināra ideja ir apvienot 15 sabiedrības aktīvistus un apmācīt, kā dažādu problēmu risināšanā, lēmumu pieņemšanā, diskusijās iesaistīt sabiedrību.