Tehnikums, vidusskola, internātskola un vēl trīs radošās – Mūzikas, Mākslas un Deju skola – lūk, kādas iespējas izglītoties pieejamas mūsu mazpilsētā. Varam būt gandarīti par to. Izglītība savulaik izvirzīta kā prioritāte arīdzan visā novadā.
Skolu izsenis dēvē par Gaismas pili. Katram mums sava skola ir tā mīļākā. Pēc dažām dienām, sestdien, 27. septembrī svētkus – skolas 50 gadu jubileju svinēs – tie, kas par savējo sauc Kandavas internātvidusskolu.
50 gadi jeb puse gadsimta – tas ir ievērojams laiks skolas dzīvē. Laiks, kurā piedzīvots ne mazums grūtību un sarežģījumu, bet to atsvēris gandarījums par audzēkņu sasniegumiem mācībās un viņu turpmākajām gaitām dzīvē.
Internātskolā valda salīdzinoši citāda gaisotne kā teiksim, vidusskolā, jo vairumam audzēkņu skola ir otrās mājas vārda vistiešākajā nozīmē. Tālab, verot Kandavas internātvidusskolas durvis, bieži pārņem sajūta, ka esi ienācis lielā ģimenē, kur valda savstarpēja sapratne un labestība.
Skola – pirmā un vienīgā darbavieta
Jau 44 gadus Kandavas internātvidusskolas durvis ik rītu ver un skolu par savu vienīgo darba vietu godā skolas direktore Aija Blitte. Toreiz, tālajā 1964. gadā, viņa savas darba gaitas uzsāka kā latviešu valodas un literatūras skolotāja, pēc tam turpat divus gadu desmitus strādāja par direktora vietnieci mācību darbā, bet kopš 1998. gada oktobra A. Blitte ir internātvidusskolas direktore.
Skolas nozīmīgās jubilejas priekšvakarā, atskatoties uz garajos darba gados paveikto, aicinājām direktori uz nelielu sarunu. Viņa pastāstīja:
– Pašreiz skolā štatu sarakstos ir tāds jaunmodīgs nosaukums – atbalsta personāls. Ar to saprotam sociālo pedagogu, psihologu utt. Bet man liekas, ka tāds atbalsta personāls, tikai plašākā nozīmē, ir katra cilvēka dzīvē, – protams, arī manējā. Manu darba gaitu sākumā Kandavā tāds bija internātskolas mācību daļas vadītājs Ernests Lapiņš – izcils matemātikas skolotājs, asprātīgs, gudrs kolēģis. Kā viņš prata strādāt ar jaunajiem skolotājiem! Prata pārliecināt, neskopojoties ar uzslavām. 10 gadus mācību darbu pārzināja fiziķe Vera Kolanga. Šajā laikā manam literatūras kabinetam bija īsta uzplauksme materiālā ziņā. Jaunas mēbeles, sienas skapji pildījās ar tā saucamo obligāto literatūru. Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Kandavas grāmatnīcu, visu autoru darbi mums bija nodrošināti 30 eksemplāros, tajā skaitā arī «Zaļā zeme» un deficītās dzejas grāmatas. Skolēniem atlika vien lasīt. Un viņi lasīja.
Bez labiem palīgiem neiztikt
– Šajā laikā savā literatūras skolotājas darbā esmu guvusi daudz gandarījuma. Pašreizējā skolas vadība ir ar samērā ilgu pieredzi. Uzdrošinos apgalvot, ka protam sadarboties veiksmīgi. Mana vietniece mācību darbā Valda Upeniece dienu sāk, vairākkārt pārlasot katru sev adresēto normatīvo aktu – katru papīra gabaliņu, ko sacerējis kāds no tām "augšējām, uzpūstajām" aprindām… Un tad ar vienotiem komentāriem tiek veikta izpilde. Šodien mācību pārziņa darbu var salīdzināt ar Raiņa «Fabrikas meitenes dziesmu», bet Valda ar to tiek galā bez aizķeršanās. Viņa ir patiess un nesatricināms direktora atbalsts. Ar sirds izdaiļošanu un dvēseles "uzprišināšanu" noņemas mana vietniece ārpusklases un ārpusstundu darbā Olita Nordena. Kārtība diskotēkās, teicami sagatavoti daudzveidīgi kultūras pasākumi, spēja daudz pacelt un nest – tas viss raksturo Olitu. Uz viņu vienmēr var paļauties. Viņa ir gatava iet un darīt. Un galvenais – labi darīt! Nepārvērtējams atbalsts manā darbā aizvadītajos 10 gados ir bijusi Elza Vilka, kura stūrēja to Grenču kuģi. Bez Elzas uzņēmības Grenču veidojums būtu nobankrotējis jau agrāk… Tagad Elza ieņem mūsu skolas vadībā jaunu un vajadzīgu amatu – viņa ir vietniece internāta audzināšanas darba jomā.
Paldies gudriem un atsaucīgiem priekšniekiem!
– Atbalsts, labi vārdi un krietna humora deva vienmēr ir nākusi no Tukuma priekšnieku puses. Tā ir bijis senāk, un ir arī pašreiz. Atceros, ka pret kādreizējo izglītības darba inspektoru Vladimiru Skuju izjutu nepārprotamu bijību. Atceros, kā toreiz, 90. gadu sākumā, viņš reiz ieradās kontrolēt manu darbu. Sākās dokumentu lasīšana. Par sevi biju samērā labās domās, jo biju likumpaklausīga (kā tagad saka). Pašapzinīgi inspektoram rādīju savus neskaitāmos mācību stundu pārbaudes materiālus, bet inspektors padomāja un tad skumīgi teica: "Bet vai jums neliekas, ka varbūt jūs traucējat skolotājus darbā?" Tas bija tik tieši un nepārprotami! To man vajadzēja! Vēl šodien esmu pateicīga Skujas kungam par viņa atklātību un uzdrīkstēšanos saukt lietas īstajos vārdos… Daudz manā darbā atbalstu ir sniegusi rajona izglītības nodaļas vadītāja Tatjana Druka, dzirkstoša un sprigana, gudra un reizēm "abpusēji griezīga". Pateicoties Drukas kundzei, jau 1994. gadā piedalījos vienā Austrumeiropas valstīm organizētā projektā Dānijā. Mācījos Fredrikshavnā pieaugušo izglītības centrā skolvadības demokrātiju. Interesantas bija lietišķās spēles. Atceros, kā mēs, Austrumeiropas pārtāvji, brīnījāmies par skolu sagatavošanu jaunajam mācību gadam Dānijā. Notiek tā: mācības beidzas, direktors aizslēdz skolu un atslēgu atdod pašvaldībai, bet pats aizbrauc atpūsties. Savukārt pašvaldības speciālisti konstatē, kas un kur jāremontē, to līdz rudenim paveic un pirms jaunā mācību gada sākuma atslēgu atdod direktoram, bez neviena… papīra! Re, kā!
Tikai labu varu teikt par sadarbību ar Izglītības pārvaldes vadītāju Rutu Celitāni. Viņa ir bijusi mans psihologs šķietami neatrisināmās grūtībās skolas darbā un dažādās citādās sarežģītās situācijās. Ar Rutu kontaktus uzturu arī pašreiz un esmu pateicīga viņai par šo atsaucību.
Piederīga jūtos internātskolu direktoru kopā sanākšanas reizēs. Diemžēl tās notiek reti, arī IZM (Izglītības un zinātnes ministrija) mūs īpaši "neaprūpē".
Pēc mūsu skolas jubilejas esmu iecerējusi noorganizēt internātskolu direktoru sanāksmi pie mums, Kandavā, lai iedziļinātos, pārrunātu un lemtu par internātskolu problēmām un nākotnes turpmāko redzējumu.
Parīt Kandavas internātvidusskolā gaidīts būs ikviens šīs skolas skolēns, absolvents, skolotājs darbinieks, lai satiktos un ritinātu atmiņu kamolu par to, kā bija toreiz, skolas solā sēžot, un kā ir tagad, pēc gadiem tiekoties! Lai sestdien Kandavas internātvidusskolā valda atkalredzēšanās prieks!
