Rūta Fjodorova

20. martā kārtējā sēdē Engures pašvaldības deputātiem nācās atcelt dažus iepriekšējos lēmumus – lai izpildītu likuma prasības.

Polijā, Nīderlandē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Spānijā, Šveicē un Zviedrijā labi pazīstama augu slimība Phytophthora ramorum; latviešu valodā tai vēl nav dots vārds. Šī kaite smagi apdraud rododendrus, irbenes, kamēlijas, ceriņus, ozolus, dižskābaržus, zirgkastaņas, ēdamās kastaņas, īves, Virdžīnijas burvju lazdas, platlapu kalmijas, leikotejas, plūškokus. Eiropā Ph. ramorum izraisa ozolu bojā eju un rada nopietnus draudus stādu audzētavām.

Pavasaris ir īstais laiks sākt domāt pa vasaras puķēm. Lai tās priecētu vēlāk, par sēju un stādīšanu jādomā jau tagad. Par dažām vasaras puķēm, kuras jāsteidz sēt, stāsta dārznieks Mārtiņš Maltenieks.

2008. gadā piešķirtais zveja apjoms mencām 22. līdz 24. apakšrajonā – 694 tonnas (par 270 t mazāk nekā 2007. gadā) un 25. līdz 32. apakšrajonā – 3 311 t (par 174 t mazāk); reņģēm Baltijas jūrā – 4 232 t (552 t vairāk), reņģēm Rīgas jūras līcī – 19 426 t (par 757 t mazāk); brētliņām – 62 877 t (pagājušā gada līmenī), laši – 48 028 gabali (par 8 476 gabaliem mazāk). Šie zvejas limiti noteikti saskaņā ar 2007. gada 22. un 23. oktobrī Luksemburgā Eiropas savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē panākto vienošanos par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2008. gadā.

* Sadzīves atkritumu izvešanas grafiks: 8. un 22. aprīlī, 6. un 20. maijā, 3. un

Grozies kā gribi – aprīlis ir klāt! Klāt ne tikai kalendārā, bet arī dārzā. Ar dārza darbiem – augļu kociņu potēšanu, miglošanu, sējas darbiem laukā, siltumnīcā un lecektī; ar puķu stādu audzēšanu un dobju mēslošanu. Aprīlis ir laiks, kad jādomā par vasaras puķēm – par to sēšanu gudra dārznieka padoms allaž noderēs. Protams, nedrīkst aizmirst par dažādām augu slimībām.

Eiropas Komisija apstiprinājusi darbības programmu Latvijas zivsaimniecības nozarei laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam. Kopējie atbilstīgie publiskie izdevumi programmā ir 166 687 419 eiro un Eiropas Savienības atbalsts no Eiropas Zivsaimniecības fonda ir 1 250 līdz 15 563 miljoni eiro.

20. martā kārtējā sēdē Engures pagasta padomes deputāti izskatīja kultūras nama vadītājas Indras Gīles iesniegto Lieldienu pasākumu plānu. 23. martā Engures kultūras namā viesojās latviešu tradīciju ansamblis «Skance» no Kauguriem, kas dziedāja, mācīja Lieldienu rotaļas, rādīja, kā vārīt olas un tās krāsot. Lieldienu pasākumam deputāti piešķīra Ls 500.

Ziemeļkurzemes un Ziemeļvidzemes virsmežniecību teritorijās bīstami savairojušies astoņzobu mizgrauži. Ārkārtas stāvoklis šogad netiks izsludināts, taču tas nenozīmē, ka drīkstam tos atstāt bez ievērības. Gluži otrādi, jākoncentrē visi spēki. Vairāk par to lūdzām pastāstīt Ziemeļkurzemes virsmežniecības Meža un vides aizsardzības daļas vadītāju Daci Rumpi:

Paredzēts, ka kuģu īpašnieki saņems atbalstu par veco kuģu izņemšanu no zvejas flotes, tos nododot sagriešanai metāllūžņos, tāpat arī pārdodot vai dāvinot citiem izmantošanas veidiem. Atbalstu varēs saņemt tie īpašnieki, kuru kuģi zvejo Baltijas jūras, tai skaitā Rīgas jūras līča, piekrastē vai aiz piekrastes ūdeņiem un ir iekļauti Valsts Zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā.

Laika ziņas sola siltāku laiku, tāpēc jau šajās dienās sagaidāms, ka sniega sega pazudīs. Kā katru gadu, arī šogad pavasaris mums nāk ne tikai ar zaļumu, bet arī ar dedzināšanas māniju. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un vides ministrs Raimonds Vējonis 19. martā atklāja kampaņu «Nededzini savu zemi!».

Pašlaik vēl nav zināms, cik līdzekļu Lapmežciema pašvaldība šogad saņems ceļu uzturēšanai. No šiem līdzekļiem paredzēts ceļus uzturēt, bet, iespējams, varēs arī kādu ielu asfaltēt. Par pēdējo novada domes sēdē 18. martā tika izteikti vairāki priekšlikumi.