Attēls: LV portāls

VARAM: priekšlikumi ATR grozījumiem nav pietiekami pamatoti

4. jūnijā – Valdībā izskatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) atzinums par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”  iesniegtajiem priekšlikumiem. Vairāki iesniegtie priekšlikumi pēc būtības piedāvā kritēriju maiņu administratīvo teritoriju izveidē un nav pietiekami pamatoti un izdiskutēti. 

Atzinums sagatavots pamatojoties uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūguma Ministru kabinetam sniegt atzinumus par Saeimas otrā lasījuma iesniegtajiem priekšlikumiem administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pārskatīšanai. Atzinums sniegts vadoties no spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem, lēmumiem un Satversmes tiesas spriedumiem, kuros tika izvērtēti pieteikumi par ATR priekšlikumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai. 

ATR mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām. 

Atzinumā skaidrots, ka kritēriji novadu apvienošanai, sadalīšanai vai robežu mainīšanai ir noteikti konceptuālajā ziņojumā “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu” un Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu Likumprojektā. Likumprojekta apspriešanas gaitā Saeimā šie kritēriji no Likumprojekta tika izslēgti. Tomēr to saturiskais pamatojums un uzskaitījums ir norādīts likuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” anotācijā. Kritēriji paredz, ka teritorijai jābūt ģeogrāfiski vienotai un, izņemot Pierīgas novadus, novada teritorijā jābūt arī reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Noteikts, ka Pierīgas novados katrā ir vismaz 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Visiem novadiem jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskajai attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī iespējām izveidot efektīvu izglītības, kultūras, veselibas aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu klāstu, vienlaikus nodrošinot sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Tāpat noteikts, ka teritorijai jābūt optimāli izveidotai, lai pašvaldība varētu patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi.  

 

Vienlaikus, atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam – vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas iespējamas tikai konsultējoties ar vietējo varu, t.i., veicot referendumu, kur tas ir likumīgi atļauts.  

 

Ministru kabinets sniegtajā atzinumā norāda, ka vairāki iesniegtie priekšlikumi pēc būtības piedāvā kritēriju maiņu administratīvo teritoriju izveidē, piemēram, piedāvātais kritērijs noteikt iedzīvotāju skaitu 7000 vai 8000 apmērā, lai pārskatītu novadu teritoriju.  

 

Ministru kabineta ieskatā šādi priekšlikumi nav pietiekami pamatoti un izdiskutēti. ATR sagatavošanā, kas rezultējās ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu (2020. gada 10. jūnijā), tika veikta detalizēta analīze par visām Latvijas administratīvajām teritorijām, t.sk. katrs novadu veidošanas kritērijs tika pamatots ar sākotnējās situācijas novērtējumā identificētajiem trūkumiem un vietējās pašpārvaldes īstenošanā iespējamiem riskiem, valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un sabiedrībā vērojamām tendencēm.  

 

 Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits pēdējos desmit gados joprojām samazinās un arī turpmākās prognozes norāda uz negatīvu tendenci, sagatavotie priekšlikumi nesasniedz reformas mērķus – nedz veidot iedzīvotāju skaita, nedz budžeta ieņēmumu, ne citādā ziņā līdzvērtīgākas un arī ilgtspējīgākas pašvaldības, tādējādi mazinot priekšnoteikumus salīdzināma apmēra pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā.  

Komentāri

  1. Nav saprotams, kāpēc grib Kandavas novadu atpakaļ un kas ir tie gribētāji. Kāda vaina Tukuma novadam? Vismaz notiek kaut kas ilgi gaidīts – sāk asfaltēt lauku ceļus. Žēl bija skatīties, kā izmirst lauki dēļ drausmīgajiem ceļiem. Tagad Zante droši vien atdzims, gan skola, gan viss pārējais.

    1. To ceļu asfaltē pateicoties bijušajam Kandavas novadam, gan Zantes, gan Zemites ceļu tieši tad ielika plānà!

  2. Personīgi es ļoti gaidu Kandavas atdalīšanos. Nu nepatīk man ne tie cilvēki, ne pats nolaistais bij. Kandavas novads. Man nav vēlme, ka mani nodokļi aiziet tās nomales atdzīvināšanai. Jo vairāk naudas ieguldīs Tukuma pilsētā, jo lielāki ieguvēji būs visi.

    1. Pamuļķi, paskaties kas tad ir nolaists – Tukums vai Kandava? Kāds jums kultūras nams, kāda mūzikas skola, kāds centrs ir noplucis , kauns, ka nes Brīvības laukuma vārdu! Kur vispār tūrists var iet un ko skatīt ? Paskatās kādas Jums ielas, ielu apgaismojums , Kandavā sen viss asfaltēts un LED apgaismojums, vides objekti , aktīvās atpūtas iespējas. Jums pat puķu dobes nav! Tik vien kà tas zelta zobs sapuvušajā mutè.

  3. Man gan šķiet, ka pati reforma bija… pat nevis nepietiekami pamatota, bet vispār gandrīz bez pamatojuma.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *