Lielu kritiku izpelnījies Saeimas pieņemtais nakts budžets 2017. gadam. Komentāros deputātiem iedzīvotāji par nekvalitatīvo darbu prasa samazināt algas. Budžets un nodokļu izmaiņas saņēmušas arī kritikas lavīnu no lielas daļas uzņēmēju.
Droši vien jau ir arī ko pārmest likumdevējiem. Bet reizēm var tikai pabrīnīties, kā labi iecerētas lietas paši spējam sabojāt. Savulaik atjaunoja hidroelektrostacijas uz veciem dzirnezeriem, tādējādi gūstot gan elektrību, gan sakārtojot vidi. Bet, kad aktīvi darboņi aptvēra to ienesīgumu un sāka celt hidrostacijas visās iespējamās vietās, apdraudot zivju nārstu un vispār dabu, mazās hidrostacijas kļuva par objektiem ar negatīvu zīmi. Tas pats sakāms par biogāzes ražotnēm. Pie fermām lielisks variants, kā pārstrādāt kūtsmēslus. Bet, kad veikli ļaudis šajās ražotnēs saskatīja naudas āderi, tad nu sagandēts viss – koģenerācijai tiek izmantota lopkopībai tika nepieciešamā zaļbarība un attiecīgi arī zeme. Tas ne tikai sadārdzina ražošanu citiem lauksainiekiem, bet pamatīgi sit pa kabatu visiem elektrības lietotājiem – visi taču maksājām faktiski jau par bezjēdzīgo, jo nemaz ne zaļo, kā iecerēts, obligātā iepirkuma komponenti…
Nu tas pats ir iznācis ar mikro uzņēmumiem. Iecere bija laba – palīdzēt atsperties tiem, kuri uzsākuši uzņēmējdarbību, kas radījuši paši sev darba vietas. Taču iznāca tā, ka ne viens vien lieluzņēmums sadalījies daudzos mikrouzņēmumos. Zīmīga ir premjera Māra Kučinska kādā intervijā sniegtā informācija, ka Rīgā mikrouzņēmumu skaits ir 50 000, kamēr pārējā Latvijas teritorijā – 5000. Ja zinām, ka mikro uzņēmumos strādājošajiem faktiski tikpat kā nav sociālo garantiju, ja zinām, ka mikrouzņēmumā var strādāt līdz pieciem cilvēkiem, pietiek vien, ja pareizina ar kādu vidējo rādītāju 2,5, tad nav grūti saprast, cik mums ir sociāli neaizsargātu cilvēku… Līdzīga situācija ir arī ar samazinātajām darba slodzēm. Patiešām ir darba vietas, kur šāda slodžu uzrādīšana ir objektīva, bet netrūkst arī tādu, kas šo iespēju izmanto, lai iespējami samazinātu nodokļus. Valsts Ieņēmumu dienesta ierēdņi nespēja vainīgos pieķert un, tāpat kā līdz šim, cietēja lomā – godīgie. Un tie ir tikai daži piemēri, kā negodprātīgi uzņēmēji samaitā labus nodomus. Par iespējamām nodokļu izmaiņām politiķi lems atkārtoti, bet mūs jau sasniegusi jauna «Eurostat» datu ziņa – izrādās, Latvijas strādājošo vidū ir lielākais mazo algu saņēmēju skaits… Bet mēs jau to zinām, jo viens otrs šāds, pat minimālo algu nenopelnījis uzņēmējs sēž arī pašvaldības domnieka krēslā…
Runājot par mazajām hidroelektrostacijām,labs piemērs ir pie Šlokenbekas ezeriņa tā stacija kur kādreiz dzirnavas bija,bet tagad Tukuma Ūdens priekšniekam būs jāstājas tiesas priekšā,tas vakar skatoties televīzijas ziņas,bet vairākus gadus atpakaļ vadot Tukuma komunālo sabiedrisko komisiju es viņam prasīju vai šīs attīrīšanas iekārtas visu var attīrīt kā sertificēts speciālists šajos jautājumos,bet runājot par kūtsmēsliem tie mums lauksaimniekiem laukiem ir vajadzīgi.tikai viens bet tai krātuvei obligāti ir jābūt,zemi piesārņo,arī biogāzi gribēja mašīnām izmantot,kā tas ir ar rapšu eļļu,tagad to CO2 apskatēs skatīs,kura nesadeg,bet piedeg un maksāsi par automašīnas apskati lielu naudu.
“…Bet mēs jau to zinām, jo viens otrs šāds, pat minimālo algu nenopelnījis uzņēmējs sēž arī pašvaldības domnieka krēslā…”
Vai tik nav A.Zvaigzneskalns 🙂
ir jau arī Indulis Zariņš, Jānis Rosickis, Normunds Rečs, Arvīds Driķis, Dagnija Staķe, Gunta Kalviņa..
Guntar! Ne jau par to ir raidījums.
Tas bija lasāms arī avīzē Diena,tur minēti gan vārdi un tiesa būs 2017.g 7.februārī,ja varat izlasiet to http://www.facebook.com manā komentārā.