Ja nemaldos, pirms diviem gadiem ārzemju presē uzpeldēja un mūsējā – pašūmējās par Krievijas Ārlietu ministrijas pavisam oficiāli sagatavoto stratēģiju, kā nevardarbīgā veidā pārņemt Baltijas valsti. Proti, lai stiprinātu paši savas pozīcijas tranzītbiznesā, kaimiņvalsts stratēģi bija izpētījuši, ka visvieglāk to būtu izdarīt, sapērkoties īpašumus Baltijā, kamēr krīzes un citu Eiropas Savienības mēroga ekonomikas nebūšanu paēnā tie vēl ir gana lēti. Šie plāni ieguva biedīgo apzīmējumu – “mīkstā okupācija”.
Pašūmēties pašūmējās, bet, šķiet, vismaz publiski tā arī nekādi Latvijas puses iespējamie atbildes gājieni, kā šādai “okupācijai” pretī spirināties, neizskanēja! Es pat teiktu vēl vairāk, daudzi šajā plānā gan jau saskatīja lielisku iespēju nākotnē nopelnīt un pat potenciāli bīstamais, reiz aktīvo šleseristu rosinātais “uzturēšanās atļauju tirgošanās“ biznesiņš no valsts puses nu nekādi netika bremzēts. Tieši pretēji, procedūra pat tika atvieglota. Nauda, protams, kā saka, nesmird un arī ideja it kā nebija slikta – piesaistīt investīcijas, attīstīt ekonomiku (vismaz tā tas tika pasniegts), nopelnīt 50 000, bet rezultātā?… Kā izpētījusi, piemēram, nekustamo īpašumu firma «Arco Real Estate», laika posmā no 2010. gada vasaras līdz 2012. gada oktobrim investīciju apjoms, kuras ārvalstnieki ieguldījuši Latvijas ekonomikā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju, pārsniedza 425 miljonu eiro. Tomēr lauvas tiesa no šī summas jeb 340 miljoni ieguldīti ne jau uzņēmējdarbībā, bet gan nekustamajos īpašumos, kas ļauj secināt, ka nekādu ilgnoturīgu un pozitīvu efektu Latvijas ekonomika, visticamāk, neizjutīs. Toties 3566 Krievijas, 433 Ukrainas, 289 Kazahstānas (utt.) pilsoņi nu ir aplaimoti ar uzturēšanās atļaujām. Un, kaut gribētos ticēt, ka lielākā daļa no viņiem ir pavisam godprātīgi ļaudis, kam vienkārši nu ļoti patīk baudīt Rīgas jūras līča veldzējošos, brūnos ūdeņus (visvairāk ieguldīts īpašumos Jūrmalā un Rīgā), bet – vai velti laikraksts «The Guardian» norādījis, ka Latvija kļuvusi par ērtu vietu Krievijas uzņēmējdarbības, politikas un noziedzības spēlītēm? Vai velti neskaitāmas organizācijas norāda, ka mēs esam jaunais “naudas atmazgāšanas” centrs, kam pēdējo gadu laikā cauri gājuši miljardi!? Un vai galu galā, stīvējoties un kašķojoties par sīkumiem, mēs Latvijā neattopamies pēkšņi kādas citas varas nenovēršamās ietekmes zonā?…