Kandavā

Uzklausījuši kādas kandavnieces sašutumu par dīvainajiem vērojumiem Skolas kalnā, devāmies lūkot, kas tad īsti tur atgadījies. Izejot cauri velvei un tālāk turpinot ceļu pa gājēju taciņu, kas ved Skolas kalnā uz slimnīcu un Ozolājiem, skatiens apstājās pie dīvainiem baltiem laukumiem kalna pakājē. Iztālēm raugoties, tie atgādina nenokusuša sniega plankumus un rada neizpratni – kāpēc šajā ieplakā, piesaulītē būtu sakrājies tik daudz sniega? Ejot tuvāk, atklājās skaudra patiesība – tas nav sniegs, bet baltas porolona sloksnes…

Jau rakstījām, ka reizi mēnesī, ceturtdienā pirms domes pastāvīgo komiteju sēdēm Kandavas novada pagastos notiek konsultatīvo padomju sēdes, kurās kopā sanāk pagastu padomju locekļi, lai kopā ar domes priekšsēdētāju A. Ķieģeli, novada zemnieku konsultanti L. Gudakovsku un Komunālā uzņēmuma vadītāju A. Vilkaušu apspriestu pagasta sasāpējušākos jautājumus. Par to, kas jauns Valdeķos un Zemītē, jau rakstījām, šoreiz – par aktualitātēm Cērē.

Jau izsenis 1. aprīli dēvē par Joku jeb Smieklu dienu. Galvenais šajā dienā – jokus uztvert ar sapratni, neturot ļaunu prātu. Radīt mazliet atšķirīgāku par citām šo dienu bija iecerējis arī radošais Kandavas internātvidusskolas skolotāju kolektīvs. Idejas autore bija mūzikas skolotāja Inta Pakalns-Paleja. Un viss izdevās, proti, Joku dienā pirmā stunda visā skolā notika neparastā, neikdienišķā, bet tajā pat laikā ļoti, ļoti saistošā un interesantā gaisotnē. Un audzēkņi sākumā pat nenojauta, kādi joki gaidāmi! Skolotājas Mārītes Laures aicināti, arī mēs – žurnālisti – pabijām skolā un visā piedalījāmies.

Teju pagājis gads, kopš Kandavas novada dome noslēdza līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu, lai realizētu projektu «Iepazīsim mazākumtautības Kandavas novadā». Projekts ilgs līdz 30. jūnijam, bet kopš tā aizsākumiem novadā risinās daudzi dažādi pasākumi, tostarp arī novada pagastos. Marta pēdējā svētdienā šāds pasākums notika Cērē, kur kopā pulcējās poļu tautības pārstāvji.

Pagājušajā gadā rajona lauksaimnieku apvienība programmas «Leader+» ietvaros guva atbalstu, lai īstenotu projektu «Tukuma rajona zemnieku izglītības pasākumu veicināšana bioloģiskajā lauksaimniecībā». Akreditēto programmu piedāvāja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti. Apmācību kurss ilga piecus mēnešus, dalībnieki divas reizes mēnesī pulcējās Kandavas novada domes zālītē, klausījās un mācījās Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Lauku konsultāciju biroja un Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma zinošo pedagogu vadībā.

Kopš pērnā gada beigām briedis, šī gada sākumā Kandavas novada domē raisījās nopietns konflikts. Iemesli, arī intereses, kas tos nosaka, katram no strīdā iesaistītajiem deputātiem droši vien savi, bet formāli par strīdus objektu kļuvis Kandavas novada pašvaldības komunālā uzņēmuma un tā vadītāja darba stils un rezultāti.

18. marts, kad visus pārsteidza pēkšņi atgriezusies ziema, bija īpaša Ivara Marašinska vadītajam uzņēmumam «Kandavas ceļi». Jau pagājuši apaļi 10 gadi, kopš aizsākās uzņēmuma darbība. Lai izvērtētu, kā veicies un kas iecerēts turpmāk, mājīgajās biroja telpās uz sarunu tika aicināti uzņēmuma līdzšinējie sadarbības partneri, kuru rūpju lokā ir jautājumi par ielu un autoceļu uzturēšanu ikdienā. Diemžēl laika apstākļu dēļ uz tikšanos bija ieradies daudz mazāk viesu nekā sākotnēji iecerēts.

30. martā 13.00 Cērē bibliotēkas telpās iecerēts interesants pasākums, lai tuvāk iepazītu pagastā dzīvojošos poļu tautības pārstāvjus, viņu kultūras iezīmes un tradīcijas. Statistika liecina, ka Kandavas novadā kopumā dzīvo 72 poļi, bet Cēres pagastā – 18 poļi.

Ir pagājušas jau divas nedēļas, kopš sākās parakstu vākšana par grozījumu ierosināšanu Satversmē. 25. martā tika apkopoti parakstu vākšanas rezultāti. Kandavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Didzis Zeibots pastāstīja, ka līdz 25. marta 12.00 par grozījumiem Satversmē novadā kopumā parakstījušies 278 pilsoņi (Zemītes pagastā – 29; Cērē – 24; Matkulē – 42, bet Kandavas pilsētā – 183).

25. marts ir diena, kuru atceroties, daudziem jo daudziem latviešiem sirdi pārņem dziļa sāpju smeldze. Tieši šajā dienā pirms 59 gadiem, lopu vagonos sadzīti, no Dzimtenes tika izsūtīti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Omskas, Tomskas, Krasnojarskas, Irkutskas un Amūras apgabali tālajā Sibīrijā kļuva par viņu turpmākās dzīves vietu – citam uz laiku, citam uz mūžīgiem laikiem. Arī Kandavā ik gadus 25. martā tiek rīkoti piemiņas pasākumi. Rūpes par tā norisi parasti uzņemas enerģiskais Represēto apvienības vadītājs Pēteris Briedis un abas Kandavas novada muzeja darbinieces – Sarma Anģēna un Ināra Znotiņa.

Kandavas novada Dzimtsarakstu nodaļā aizvadītajā nedēļā reģistrēti četri jaundzimušie: Artuss, Emīlija un dvīņu māsiņas Alise un Megija.

Pēdējā laikā gadalaikiem raksturīga iezīme – mainīties krāsām un ietērpiem. Balti Ziemassvētki ir retums, toties Lieldienas lepojas ar balta sniega segu. Un māju pagalmos sniega vīru vietā tiek velti balti Lieldienu zaķi. Arī šajās Lieldienās. Arī Kandavas novadā.