Zemītnieks Valdis Zīlītis rok kartupeļu vagas. Lāpsto pielijušo zemi. Piecas vagas jau gatavas – vienādas, taisnas kā ar šņori novilktas. Darbiņš nav vieglais, bet bez sava kartupeļa neiztikt. Tā taču otrā maize! Pērnruden neuzara kartupeļu zemi. Zīlītis bažījās, ka neuznāk sausums, – zeme sakaltīs cieta kā krams un tad neko vairs nevarēs izdarīt. Bet tagad – vēl pāris vagas, un darbiņš padarīts.
Zemītnieki Spodris Auns, Mārtiņš Skarbovskis un Henrihs Stančiks remontē greideru. Saulainajās dienās pusi pagasta ceļu nolīdzināja, bet nu mitrētājs atkal klāt, tādēļ nelon greiderēt – spēkratu riteņi izsit dubļus atkal no bedrēm laukā. Drīz, pavisam drīz ceļa šķūrei nāksies trūkties. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers izteicies, cik nozīmīgs ir Zemītes ceļš ekonomikas izaugsmē, tādēļ kārtējo reizi ir iemesls ticēt, ka to sakārtos.
Vecās dzirnavas Zemītē iegādājās Elmārs Ločmelis. Šķiet, miltu maltuvei veicies. Īpašnieks jau sakārtojis apkārtni. Veco ēku vietās palikuši vien mūri – sakārtoti nemaz slikti neizskatās. E. Ločmelis iecerējis dzirnavu ēku atjaunot. Graudu maltuves gan nebūšot.
Sijā lietus, veido dubļus, bet uz ceļiem rodas "trepe". Zemītes komunālā dienesta vīri darbnīcās meistaro slīdkalniņu. Pārzāģēja makanu meliorācijas cauruli gareniski pa vidu, un nu bērni vasarā un arī ziemā varēs šļūkt uz leju. Rotaļu laukums ezermalā jau ir. Šūpoles, vēl citādas ietaises, lai atpūstos, spēkus vairotu. Māris Šulcs un Andris Pidze sastiprina brusas. Pašiem gan nāksies kāpt trīsmetru augstumā, sēsties šļūcenē un slidināties lejā. Ezerā vēl nevarēšot ielēkt ar iešļūcienu – tādu uzparikti komunālie iecerējuši nākamgad. Pavalodojam ar vīriem par nesenajiem kriminālajiem notikumiem Zemītē.
Zemītē pie šķūnīša, kā pagājušā gadsimta 60. gados, stāv Austrumvācijas firmas «Trabant» automašīnīte. Ne jau vairs jauna, Vecmāmiņa – tā varētu sacīt. Auto ar divcilindru motoru un gaisa dzesēšanu pieder Voldemāra Vectīreļa dēlam Gatim. Viņš strādā ceļu būves firmā «Šlokenbeka». Trabantu ieraudzījis kādā Tukuma pagalmā pērn, kad ielas remontēja. G. Vectīrelim nags uz dzelžiem. Kļuvis žēl mašīnītes. Sarunājis un nopircis. Aizdedzi pielicis no divcilindru javiņas, starteri pielāgojis – nu brauc kā traka. Tepat pa pagalmu vien var pabraukt – papīri nav kārtībā. Šopavasar ar' jau izbraukts loks.
Zemītes skolēni ir muzikāli. Par to liecina divu koru skanīgās balsis. Skolotāja Sandra Šteinberga mūzikas stundās bērniem stāsta par lielajiem Dziesmu svētkiem. Rāda videofilmiņas. Stāsta, kas jādara, lai tiktu līdz Mežaparka estrādei un dziedātu daudzu tūkstošu balsu korī. Bērniem patīk Dziesmu svētku gājiens, latviešu tautas tērpu krāsas. Bērni domās redz sevi svētku dalībnieku vidū. S. Šteinberga šovasar piedalīsies Dziesmu un Deju svētkos – viņai tie būs pirmie. Gaida daudz labu emociju. Jau klausoties pa radio, skatoties tālrādē Dziesmu svētku koncertus, Sandrai nereti acīs sariešas asaras. Kas zina, kā būs, kad pati dziedās kopkorī.
Zemītniece Veronika Ragauska parakstās par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanu. Pavaicājām: "Kālab?!" – "Domāju, ka varbūt tā ir pareizi. Kungi tur, augšās, lai sajūt bijāšanu, ka tauta viņus var aiztriekt ratā. Lai neiesēžas ērtajos krēslos.
11. aprīlī Kandavas bērnudārzā «Zīļuks» un Tukuma pirmsskolas izglītības iestādē «Ķipars» viesojās zilonītis-ugunsdzēsējs Baltiņš un viņa palīgi – Jana un Kristaps – un stāstīja bērniem par drošu rīcību ar uguni. Pavisam viņš apceļos 30 pirmsskolas izglītības iestādes Latvijā, vadot Ugunsdrošības stundas. Pats galvenais, ko visiem lika aiz auss zilonītis, – uguns ir laba, kad zinām, ko tā dara. Bet, lai zinātu, ko tā dara, viņš izvaicāja bērnus gan par uguns labajiem, gan sliktajiem darbiem. Tos bērni nosauca ātri vien – uguns sasilda, dod gaismu, tā palīdz gatavot ēdienu, tā deg svecēs, šķiltavās, krāsnī, ugunskurā, bet tanī pat laikā – apdedzina pirkstu, sadedzina aizkarus, pat mājas…
9. aprīlī 11.00 Kandavas novada domes sēžu zālē notika biedrības «Kandavas partnerība» konference, kurā piedalījās sadarbības partneri no Lietuvas Jonišķu rajona. Gūtajā pieredzē un atziņās par «Leader» pasākumu plānošanu un ieviešanu dalījās «Kandavas partnerības» valdes priekšsēdētājs Ģirts Kindzulis, kaimiņu partnerības – Jaunpils biedrības «Upe 8» – priekšsēdētāja Ligita Gintere un sadarbības partneru biedrības priekšsēdētāja Rasa Birutaite.
Kandavas novada Dzimtsarakstu nodaļa ziņo, ka aizvadīto divu nedēļu laikā novadā reģistrēti divi piedzimuši bērniņi – Artis un Elīna.
Reģistrēta viena laulība.
Mūžības ceļā aizgājusi Auguste Skranda (1921) Cēres pagastā un Rasma Gardoviča (1936) Kandavā.
Kandavas novads jau ilgstoši sadarbojas ar Lejres komūnu Dānijā. Katru gadu notiek interesanti kultūras apmaiņas projekti. Tā pagājušā gada rudenī Lejres komūnā notika «Latvijas kultūras nedēļa», kurā koncertprogrammu sniedza Kandavas Deju skolas dejotāji. Šogad starpvalstu kultūras apmaiņas projekta ietvaros Lejres komūnā no 10. līdz 13. aprīlim notiek «Lejres kultūras dienas».
No Latvijas tajās piedalīsies arī Kandavas, Mērsraga un Ģibuļu pašvaldību delegācijas.
* Par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanu Zemītes pagastā parakstījušies 82 cilvēki. * Aprīlī
