Kandavā

18. aprīlī 18.30 Kandavas sporta hallē risināsies Latvijas Amatieru basketbola līgas čempionāts vīriešiem, kurā «Kandava»

20. aprīlī 14.00; 21. un 22. aprīlī 10.30, bet 23. aprīlī 14.30 Kandavas kultūras nama kino ekrānā būs iespēja vērot dzīvespriecīgo animācijas filmu «Hortons»!

18. aprīlī ap 13.15 Zemītes tautas namā notiks Teātra diena «Rampu gaismā». Pasākumā piedalīsies visas dramatiskā pulciņa grupas un Zemītes pamatskolas klašu kolektīvi, kuri iestudējuši kādu teatralizētu uzvedumu vai nelielu improvizāciju. Skolēnu līdzdalība Teātra dienās ir priekšnoteikums, lai pēc tam varētu priecāties un atpūsties bērnu diskotēkā, jo – bez darba nav arī atpūtas!

23. aprīlī 10.00 bērnudārzā pirmo reizi notiks pidžamu ballīte. Bērni no jaunākās (2 līdz 4 gadi) grupiņas cītīgi gatavojas tusiņam. Kopā ar audzinātājām un mammām šuj, pielaiko pidžamas. Darina spilventiņus – tādus, kas labāk miedziņu velk. Mācās tautas dziesmiņas par miedziņu, par pelītēm, kas snaudienu velk. Par māmulīti.

Zemītnieks Valdis Zīlītis rok kartupeļu vagas. Lāpsto pielijušo zemi. Piecas vagas jau gatavas – vienādas, taisnas kā ar šņori novilktas. Darbiņš nav vieglais, bet bez sava kartupeļa neiztikt. Tā taču otrā maize! Pērnruden neuzara kartupeļu zemi. Zīlītis bažījās, ka neuznāk sausums, – zeme sakaltīs cieta kā krams un tad neko vairs nevarēs izdarīt. Bet tagad – vēl pāris vagas, un darbiņš padarīts.

Zemītnieki Spodris Auns, Mārtiņš Skarbovskis un Henrihs Stančiks remontē greideru. Saulainajās dienās pusi pagasta ceļu nolīdzināja, bet nu mitrētājs atkal klāt, tādēļ nelon greiderēt – spēkratu riteņi izsit dubļus atkal no bedrēm laukā. Drīz, pavisam drīz ceļa šķūrei nāksies trūkties. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers izteicies, cik nozīmīgs ir Zemītes ceļš ekonomikas izaugsmē, tādēļ kārtējo reizi ir iemesls ticēt, ka to sakārtos.

Vecās dzirnavas Zemītē iegādājās Elmārs Ločmelis. Šķiet, miltu maltuvei veicies. Īpašnieks jau sakārtojis apkārtni. Veco ēku vietās palikuši vien mūri – sakārtoti nemaz slikti neizskatās. E. Ločmelis iecerējis dzirnavu ēku atjaunot. Graudu maltuves gan nebūšot.

Sijā lietus, veido dubļus, bet uz ceļiem rodas "trepe". Zemītes komunālā dienesta vīri darbnīcās meistaro slīdkalniņu. Pārzāģēja makanu meliorācijas cauruli gareniski pa vidu, un nu bērni vasarā un arī ziemā varēs šļūkt uz leju. Rotaļu laukums ezermalā jau ir. Šūpoles, vēl citādas ietaises, lai atpūstos, spēkus vairotu. Māris Šulcs un Andris Pidze sastiprina brusas. Pašiem gan nāksies kāpt trīsmetru augstumā, sēsties šļūcenē un slidināties lejā. Ezerā vēl nevarēšot ielēkt ar iešļūcienu – tādu uzparikti komunālie iecerējuši nākamgad. Pavalodojam ar vīriem par nesenajiem kriminālajiem notikumiem Zemītē.

Zemītē pie šķūnīša, kā pagājušā gadsimta 60. gados, stāv Austrumvācijas firmas «Trabant» automašīnīte. Ne jau vairs jauna, Vecmāmiņa – tā varētu sacīt. Auto ar divcilindru motoru un gaisa dzesēšanu pieder Voldemāra Vectīreļa dēlam Gatim. Viņš strādā ceļu būves firmā «Šlokenbeka». Trabantu ieraudzījis kādā Tukuma pagalmā pērn, kad ielas remontēja. G. Vectīrelim nags uz dzelžiem. Kļuvis žēl mašīnītes. Sarunājis un nopircis. Aizdedzi pielicis no divcilindru javiņas, starteri pielāgojis – nu brauc kā traka. Tepat pa pagalmu vien var pabraukt – papīri nav kārtībā. Šopavasar ar' jau izbraukts loks.

Zemītes skolēni ir muzikāli. Par to liecina divu koru skanīgās balsis. Skolotāja Sandra Šteinberga mūzikas stundās bērniem stāsta par lielajiem Dziesmu svētkiem. Rāda videofilmiņas. Stāsta, kas jādara, lai tiktu līdz Mežaparka estrādei un dziedātu daudzu tūkstošu balsu korī. Bērniem patīk Dziesmu svētku gājiens, latviešu tautas tērpu krāsas. Bērni domās redz sevi svētku dalībnieku vidū. S. Šteinberga šovasar piedalīsies Dziesmu un Deju svētkos – viņai tie būs pirmie. Gaida daudz labu emociju. Jau klausoties pa radio, skatoties tālrādē Dziesmu svētku koncertus, Sandrai nereti acīs sariešas asaras. Kas zina, kā būs, kad pati dziedās kopkorī.

Zemītniece Veronika Ragauska parakstās par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanu. Pavaicājām: "Kālab?!" – "Domāju, ka varbūt tā ir pareizi. Kungi tur, augšās, lai sajūt bijāšanu, ka tauta viņus var aiztriekt ratā. Lai neiesēžas ērtajos krēslos.

11. aprīlī Kandavas bērnudārzā «Zīļuks» un Tukuma pirmsskolas izglītības iestādē «Ķipars» viesojās zilonītis-ugunsdzēsējs Baltiņš un viņa palīgi – Jana un Kristaps – un stāstīja bērniem par drošu rīcību ar uguni. Pavisam viņš apceļos 30 pirmsskolas izglītības iestādes Latvijā, vadot Ugunsdrošības stundas. Pats galvenais, ko visiem lika aiz auss zilonītis, – uguns ir laba, kad zinām, ko tā dara. Bet, lai zinātu, ko tā dara, viņš izvaicāja bērnus gan par uguns labajiem, gan sliktajiem darbiem. Tos bērni nosauca ātri vien – uguns sasilda, dod gaismu, tā palīdz gatavot ēdienu, tā deg svecēs, šķiltavās, krāsnī, ugunskurā, bet tanī pat laikā – apdedzina pirkstu, sadedzina aizkarus, pat mājas…