Valsts svētku priekšvakarā novada skolu audzēkņi pierādīja savas zināšanas konkursā «Cildens mans novadiņš». Šoreiz komandām bija jātiek galā ar četriem uzdevumiem, tostarp – diviem mājas darbiem: savas skolas prezentāciju un uzdevumu kādai no pretinieku komandām. Konkurss iesākās ar svecītes aizdegšanu un novēlējumu Latvijai dzimšanas dienā. Un arī konkursa jautājumi un visa pasākuma norise bija ciešā saistībā ar novadu, ar Latviju.
Piektdien Latvijas dzimšanas dienai veltītie pasākumi izskanēja daudzviet novada pagastos un skolās, arī Cērē. Zāles noformējums, ziedi, skolotāji un skolēni svētku tērpos pamatskolas mazajā, bet tik mājīgajā zālītē ienesa īstu svētku noskaņu un koncerts varēja sākties.
Tā tiešām ir. Augusts Ozoliņš, kurš ilgus gadus rūpējās par sabiedrisko kārtību Kandavā un tās tuvējā apkārtnē, joprojām ļaužu sarunās tiek pieminēts ar labu vārdu kā teicams kārtības uzturētājs pilsētā. Vēl nesenajā laikrakstā rīkotajā telefonakcijā ar policijas pārstāvjiem kāds lasītājs atgādināja: "Kādreiz, kad Kandavā strādāja Ozoliņš, pa dienu viņu neredzēja, bet ielās satikt varēja pēcpusdienās un vakara stundās"…
Šodien Lāčplēša diena – visu Latvijas Karavīru diena, kas kalendārā ierakstīta par godu neatkarīgās Latvijas valsts karaspēka uzvarai 1919. gada 11.novembrī, atbrīvojot Rīgu no no fon der Golca un Bermonta vadītajām armijām. Ik gadu Lāčplēša dienā drosmīgos karavīrus godina un piemin arī Tēvzemes Daugavas Vanagu Tukuma nodaļas Kandavas kopas aktīvisti Ausmas Dūdiņas vadībā. Šoreiz pasākumam bija īpašs skanējums un to radīja četru zēnu koru (no Talsiem, Ventspils, Rīgas un Kandavas) skanīgie priekšnesumi. Un vēl – šis bija pirmais pasākums, kurš norisinājās kultūras nama Lielajā zālē pēc remonta.
Gleznu galerijā «Vējspārns» šī ir pirmā gleznotājas Laines Kainaizes darbu izstāde. Kandavas vasaras plenērā māksliniece piedalījusies jau divus gadus pēc kārtas, tālab galerijas apmeklētāji, uzlūkojot mākslas darbus, ar prieku atpazīst uz audekla iemūžinātos mazpilsētas skatus: Dievnamu, bruģētās ieliņas, pilskalnu, Abavas draiskos līčus, ielās sastaptu meiteni.
Šajā dienā 13.00 svētku pasākums notiks Kandavas kultūras namā. Pasākuma apmeklētājus iepriecinās zēnu koru priekšnesumi – kopā pulcēsies zēnu dziedošie kolektīvi no Tukuma, Talsiem, Ventspils, Rīgas un, protams, mūsu pašu Kandavas internātvidusskolas skolotājas Intas Pakalns-Palejas izlolotais un vadītais zēnu koris.
Daudzviet novada skolās Mārtiņdienu jau atzīmē šīs nedēļas izskaņā, bet tieši pirmdien Mārtiņdienu godās un tirgošanos rīkos Matkulē. No 9.00 paredzēta tirgošanās vietu iekārtošana, bet ap 10.00 jau tirgošanās ies vaļā. Pircējus, pārdevējus un pasākuma apmeklētājus priecēs suitu sievu skanīgās balsis.
Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās minēta kā svinama diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc tam tā dodas atpūtā. Turklāt, ja pēc Mārtiņdienas zemi traucē, tad nākamā gadā nav gaidāma laba raža.
Kandavas novadā dzīvo dažādu tautību pārstāvji – ukraiņi, rumāņi, poļi, moldāvi, krievi baltkrievi, lietuvieši, igauņi un citi. Šiem ļaudīm ir divas dzimtenes. Viena ir tā, kur viņi dzimuši, bet otra, kur dzīves ceļš atvedis. Lai tautas satuvinātos, Kandavā jau trīs gadus aktīvi darbojas klubiņš «Varavīksne» Konstantīna Aperčojes vadībā.
Šogad Latvijas republikas proklamēšanas 90. gadskārtas svinības jeb 18. novembris būs otrdiena, tādēļ Kandavas novada domes izdevusi rīkojumu, ka 17. novembra darba diena tiek pārcelta uz sestdienu – 22. novembri.
Arī bērni gatavojas valsts 90. gadu jubilejai, tādēļ Matkules bibliotēkā aplūkojama bērnudārza audzēkņu zīmējumu izstāde «Kā savu dzimteni lai tēloju». Turpat līdzās iekārtota arī plaša un daudzveidīga novadpētniecības materiālu, atmiņu pierakstu izstāde «Te man savu mūžu zaļot». Starp citu valsts dzimšanasdienai veltītas grāmatu izstādes skatāmas arī citās novada bibliotēkās, peimēram, Valdeķu iekārtotajai izstāde – «Manai Latvijai – 90».
Pagājušā gada nogalē SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» uzsāka suņu reģistrāciju novadā. Par uzticamā mājas sarga reģistrāciju tā saimniekam ir jāsamaksā vienreizēja nodeva Ls 5 apmērā. Kā dzīvnieka reģistrācijas apliecinājumu saimnieks saņēma numurētu reģistrācijas apliecību, kurā ierakstīti dzīvnieku raksturojoši dati, un žetonu, kas jāpievieno suņa kakla siksnai.
