Kopīgi mūža Zelta slieksnim pārkāpuši

Piecdesmit gadi – nopietns skaitlis, ievērojams laika posms – tā ir puse gadsimta! Par patiesi laimīgu šo laiku uzskata tie laulāto pāri, kuri kopdzīvē kopā saticībā pavadījuši pusgadsimtu un nu pārkāpuši skaisto Zelta kāzu slieksni. Šogad novadā šo priecīgo brīdi sagaidījuši septiņi laulāto pāri. Apsveicam un vēlam veselību un savstarpēju sapratni šiem cienījamajiem pāriem arī turpmāk!

Bet septembra nogalē, atvasaras saules stariem pielietā sestdienā, šo svētku brīdi sagaidīja kandavnieki Valija un Vilnis Zuši.

Bez greznām kāzām, bet ar patikšanu un cerību

"Es zinu bij' pasaulē meitenes jaukas un tomēr nevienas es nealku tā… Tu nāci kā pureņu smarža no lauka, un tāpēc tu biji visskaistākā!" Gluži kā šajās dzejas rindās, toreiz, pirms 50 gadiem, tālajā 1958. gada 1. janvārī, kolhoza «Abava» Jaungada ballē Vilnim šķita Valiju. Simpātijas izrādījās abpusējas, un 26. septembrī tika reģistrēta Viļņa un Valijas laulība. Kopdzīve iesākās bez greznām kāzām, bez dāvanām, bez nekā… Ar dzīvošanu vecāku mājās «Strautmaļos». Ar cerību, ka gan jau arī pašiem reiz būs savs kaktiņš, savs stūrītis zemes, jo Viļņa vecāki tolaik bija uzsākuši privātmājas celtniecību Kandavā, Uzvaras ielā 17. Jauno cilvēku vēlēšanās bija cieša, tāpēc, palīdzot draugiem un radiem, jau drīz vien abu kopdzīve turpinājās jaunajā mājoklī. Pasaulē nāca pieci bērni: Jānis, Dainis, Iveta, Andis un pastarītis Nauris. Kuplajai ģimenei nelielajā mājiņā drīz gan kļuva par šauru, tāpēc Zušu ģimene atkal pārcēlās uz dzīvi laukos, bet paralēli audzēja mežeņus, potēja rozes, kopa dārzu, lai uzbūvētu savu māju Saules ielā, kur divatā dzīvo vēl šodien.

Darba mūžs, kas gandarī

Darba mūžs abiem pagājis, strādājot Kandavas radio rūpnīcā, kur Vilnis pavadījis 42 darba gadus, būdams gan galdnieks, gan arodbiedrības līderis, bet, tuvojoties pensijas gadiem, viņš veica sagādnieka pienākumus. Savukārt Valija pēc 11 darba gadiem radiorūpnīcā strādājusi arī par pavāri bērnu dārzā, ciltslietu stacijā un tirdzniecībā. Tagad, būdami pensionāri, kā viens, tā otrs darba dziņā pieraduši, joprojām nevar vēl rimt. Abi savā piemājas dārziņā audzē daždažādas dārza veltes un krāšņus ziedus, ar ko iepriecināt gan sevi, gan citus.

Dziesma un deja – kopīga sirdslieta

Tomēr lielākā sirdslieta abiem bijusi darbošanās pašdarbības kolektīvos. Vilnis bijis kaislīgs muzikants, dziedājis vīru ansamblī, korī, bet Valija ilgus gadus dziedājusi korī un luterāņu baznīcas ansamblī. Abiem paticis dejot, būt dzīves un sabiedrības vidū. Valiju vēl šodien daudzi pazīst kā prasmīgu rokdarbnieci un gardu ēdienu gatavotāju…

Bērni un mazbērni – lielākā bagātība

Aizsteigušās neskaitāmas dienas, mēneši, gadi, kopš savu roku Valija paļāvīgi ielika Viļņa spēcīgajā plaukstā, viens otram uzticot savu dzīvi un nākotni. Tagad abi zina, ka mati nesirmo no saules, tie sirmo no negulētām naktīm, no grūtībām, no rūpju stundām un arī – no laimes. Daudz piedzīvots un pārdzīvots, bet grūtos brīžos bieži vien palīdzējusi dziesma, kuru Zušu ģimenē iecienījuši paaudžu paaudzēs. Nu abu mīlestība sasniegusi jau trešo paaudzi, un mazbērni draiskuļodamies mīļus vārdus velta abiem vecvecākiem: "Vecmāmiņ, lai skaists ir tavs mūžs, mierīgs un rāms, laipns kā tu pati, kā upe pie ietekas jūrā!", "Vecotēv, tavs stiprums ir simtgadu ozola vērts, visās vētrās un negaisos kalpo par vietu, kur patverties mums!" Šie vārdi, ko svētku reizē teikuši mazbērni, abus gaviļniekus aizkustināja līdz sirds visslēptākajam stūrītim. Un laimes asaras kā sidraba pērles todien iemirdzējās ne vienā vien

klātesošo viesu acu pārī.

…"Ir visādi gājis un visādi bijis, Gan reizēm bij' snidzis, gan reizēm bij' lijis," – tieši šie dziesmas vārdi vislabāk raksturo Valijas un Viļņa kopdzīvi – tāda ir viņu kopīgā atziņa par skaistajiem, kopā pavadītajiem mūža gadiem.

Diena, kas atmiņā nezudīs

Tā Zušu ģimenē sacīs, atmiņā pārlapojot 27. septembri, Zelta kāzu jubilejas ceremoniju, kurā kopā pulcējās ģimenei paši, paši tuvākie un mīļākie cilvēki: radi, draugi, bērni un mazbērni. Te nu īstā reize atgādināt, ka Zušu dzimta ir varen plaša, un viņi ievēro lielisku tradīciju – regulāri rīko dzimtas salidojumus, kopā pulcinot radus treju paaudžu garumā.

To sestdien Zušu pāra Zelta kāzu ceremonijā vedēju pienākumos iejutās Helga un Ilgvars Dišleri, ar kuriem cieša draudzība saistās ilgus gadus. Par ceremonijas norisi un tās atmosfēru gādāja svinību vadītājas Inga un Ilzīte. Svētku norisi emocionāli bagātināja Daugavas Vanadžu skanīgās balsis, bet par deju mūziku rūpējās Zušu ģimenē iecienītais mūziķis Gints no Matkules. Arī Stefānijas Neibergas uzņēmuma gaumīgi klātais svētku mielasta galds, tā noformējums, dāvanas, ziedi un apsveikumi dziļi iegūluši Valijas un Viļņa atmiņu kamolā. Rozes, gerberas un orhidejas – cēlas un krāšņas izdaiļo Valijas un Viļņa mājokli, atsaucot atmiņā tik daudz mīļu brīžu iz abu kopdzīves. Viņiem patiesi ir ko atcerēties, jo 50 gados piedzīvots gana. Un tā ir viņu kopīgā bagātība.