Jauna cilvēka izaicinājumi, meklējot darbu Rīgā

Nenoliedzami, mūsu galvaspilsēta jau izsenis bijusi metropole, kur saplūst jaunieši no malu malām labākas dzīves meklējumos. Lielākā daļa vēlas studēt un paralēli tam arī pelnīt naudu, jo vecāki ne vienmēr var nodrošināt visu, ko jaunieša sirds kāro. Diemžēl optimisms, kāds jauniešus pārņem, ieraugot daudzos sludinājumus par darbu Rīgā, nereti noplok, atkārtoti saskaroties ar vairākām problēmām.

Prasība pēc nesamērīgi lielas darba pieredzes. Šis apburtais loks ir dzirdēts jau sen – nevari dabūt darbu, jo nav pieredzes; nevari iegūt pieredzi, jo neviens nedod darbu. Lai šāda problēma nerastos, jauniešiem ieteicams jau skolas laikā vismaz vasaras brīvlaikos iemēģināt roku kādā darbā, ko pēc tam lepni atrādīt savā CV.

Zema alga pārbaudes laikā. Dzīve Rīgā nav lēta, taču algas, ko nereti piedāvā “jauniņajiem” – tiem, kuri bez pieredzes, un tiem, kuri tikko sākuši strādāt, ir nesamērīgi mazas. Protams, pēc 3 mēnešu pārbaudes laika tiek solīta daudz nopietnāka alga, bet te jāuzmanās no negodprātīgiem darba devējiem, kuri vienkārši ik pēc 3 mēnešiem maina savus darbiniekus. Lai novērstu šādu situāciju, ieteicams parunāt ar darbiniekiem, kas jau strādā attiecīgajā vietā, lai noskaidrotu, cik ilgi viņi tur jau ir, un kāda vispār ir darbinieku mainība konkrētajā darba vietā.

Valodu zināšanas. Visbiežāk jaunieši bez pieredzes var dabūt darbu apkalpojošajā sfērā, taču te jārēķinās ar obligātām valodu zināšanām – ja kādā lauku provincē var mierīgi strādāt veikalā un nezināt ne vārda angliski vai krieviski, tad darbs Rīgā bez šīm divām valodām nav iedomājams.

Izglītība neatbilst darba tirgus prasībām. No vienas puses jauniešus iedvesmo, sakot, ka viņiem jāstudē tas, kas ir sirdij tuvs, bet, no otras puses, realitātē ļoti bieži izrādās, ka vairums studē vienu lietu, kamēr darba tirgū krājas vakances kādā citā jomā. Tam sekas mēdz būt dažādas – savlaicīga pārkvalificēšanās ir viens no labākajiem risinājumiem.

Kā redzams, izaicinājumu netrūkst, taču tas nenozīmē, ka darbs Rīgā ir neiespējamā misija – vienkārši ir jāmāk gudri gan sagatavoties darba meklēšanai, gan meklēt darbu pareizajās vietās!

Komentāri

  1. Kā var paralēli studijām strādāt? Sakiet, lūdzu! Universitāte nav skola, tur visus netur. Labi. Klātienes mācības ir 3 līdz 4 dienas. Ja ņem papildus kursus no citām studiju programmām par savu naudu, tad mācības var būt visas piecas dienas. Papildus priekšmetus ņemt parasti dekanāts neļauj. Un varbūt humanitārijiem ir savādāk, bet dabaszinātnēs un inženierzinātnēs ir visai sūdīgi. 20KP semestrī ir maksimālā slodze, ko var pavilkt normāls students no normālas vidusšķiras ģimenes. Protams, RTU inženierviduskolas absolventi var studēt 30 KP apjomā. Bet tas ir pēc idividuāla izcilības plāna. 95% Latvijas jauniešu nav spējīgi izpildīt RTU inženierviduskolas iestāšanās noteikumus. Kur nu vel piedalīties starptautiskajās olimpiādēs un gūt godalgas. Tur pat turīgiem jauniešiem dzīve būtu īstas mokas. Trūcīgiem un maznodrošinātiem tur nav ko darīt.
    Darbs studiju laikā ir leģenda…
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂

  2. Pārkvalificēties var relatīvi vienkāršajās specialitātes, kur izglītība nav būtiski. Sarežģītajās specialitātēs pārkvalifikācija nozīmē mācīties no jauna vai arī strādāt mazkvalificētu darbu.
    «Tam sekas mēdz būt dažādas – savlaicīga pārkvalificēšanās ir viens no labākajiem risinājumiem» izklausās pēc bulšita no vidusskolnieka sacerējuma. Problēmu var risināt vienkārši. Valsts var neakreditēt nevajadzīgas studiju programmas. Tur jāstrādā valdībai, jo viņiem varas un kompetences ir vairāk par trūcīgu simtlatnieka dēlu.
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂

  3. Onlyfans.com – tur studenti pelna naudu mašīnai, dzīvoklim, sportiskam dzīvesveidam ar pakaļu. Kamēr jaunība – 18 vai 19 gadu – tā var labi piepelnīties. Ne velti ir studenti ar sešpaku un staltu augumu, kuri nedzīvo kojās un braukā ar savu mašīnu. Tie nav biezo bērneļi, tie ir jaunekļi ar mērķtietību, pašatdevi un jaunības degsmi. Es nebrīnīšos, ja vecie profesori šādi piepelnījās jaunības gados Somu pirtīs kopā ar partijniekiem. Nauda nesmird, pat ja tā smird pēc kaprolaktāma.
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂

  4. «Lai šāda problēma nerastos, jauniešiem ieteicams jau skolas laikā vismaz vasaras brīvlaikos iemēģināt roku kādā darbā, ko pēc tam lepni atrādīt savā CV.» Jaunatne no RTU inženierzinātņu vidusskolas ir spējīga izstrādāt ZPD zinātniskajos institūtos un dabūt praksi pētnieciskajā darbā pat pirms pirmā kursa beigām. Vot, tas ir darbs. Vienīgi tajā skolā neņem trūcīgus lauķus kā es. RTU ir snobi. LU ir kaut kā bišķu cilvēcīgāki.
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
    P.S. Var strādāt Onlyfans.com kopā ar saviem draugiem. Vienīgi tad var sanākt nepatikšanas ar vecākiem, policiju un Valsts ieņēmumu dienestu. Patīks darbs vebčatā un attālinātā mācīšanās ļauj labi dzīvot. Jaunība ir iespēju laiks!!!

Atbildēt uz Skolnieciņš Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *