Aizvien esam dusmojušies uz ierēdņiem, kuri ievieš dažnedažādas nevajadzīgas prasības un noteikumus. Labi atceramies, kā bija ar mazajiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kad tiem izvirzīja patiesībā jau neizpildāmas prasības. Toreiz daudzi centās vainu novelt uz Eiropas Savienību (ES) un tās īpašajām prasībām. Taču vēlāk izrādījās, ka pārstingro noteikumu autori meklējami tepat vien, Latvijā.
Pašlaik lauksaimnieki uztraukušies par to, ka Zemkopības ministrija sagatavojusi jaunus noteikumus par 2012. gada platībmaksājumiem. Iecerēts, ka zemniekam būs jāuzrāda dokumenti, kas apliecina īpašumtiesības uz zemi. Jaunos noteikumus pieprasa Valsts kontrole, jo pašreizējā Lauku Atbalsta dienestā (LAD) izveidotā vienoto platībmaksājumu sistēma nenodrošinot pietiekamu kontroli. Prasība šķiet nedaudz dīvaina, jo LAD maksājumu administrēšanu ES institūcijas ir atzinušas par gana labu. Tieši ES institūcijas regulāri veic platībmaksājumu kontroles un nekādas papildprasības nav izvirzījušas. Var saprast nepieciešamību sakārtot nomas līgumus, taču to nevajadzētu darīt uz to rēķina, kuri ražo lauksaimniecības produkciju un maksā nodokļus. Daudzas zemnieku saimniecības nekādus nomas līgumus nav noslēgušas, un to pieļauj Civillikums. Situācijas ir visdažādākās – vienā gadījumā zemes īpašnieks atvēl dažus hektārus par to, ka kaimiņš uzar viņa piemājas zemīti, citā gadījumā zemes īpašnieks ir ārzemēs un ir priecīgs, ka kāds viņa zemi apstrādā un viņam nav jāmaksā paaugstināts zemes nodoklis. Cits ļauj apstrādāt viņam piederošos hektārus par zemes nodokļa tiesu, cits baidās no ilgtermiņa līgumiem. Un kur tad vēl birokrātija, jo ierēdņiem līgumi gan jāsagatavo, gan jāpārbauda! Varam sagaidīt, ja šīs prasības ieviesīs, palielināsies jau tā palielās nekoptās platības, arī kopējā nabadzība laukos. Un iespējams, ka zaudēsim gan zemi, gan cilvēkus…
Viss jau ir zaudēts, agrāk vajadzēja domāt.kas no laukiem ir palicis ar visiem tiem lielajiem nodokļiem.
Pateicoties mūsu ierēdnīšu birokrātijai,lielāko daļu mazās saimniecības arī nolikvidēja govis,cūkas,pārdeva zemi…un tagad esam tur,kur esam.Paldies par to,ka svaigs un silts govs piens bija veselībai bīstams,ka zemniekiem neļāva tirgot uz ielas,paldies par to,ka svaigu cūkas gaļu aizliedza pārdot ārpus kautuvēm,paldies par to,ka atļāva Latvijas zemi izpārdot ārzemniekiem,mežus vēl joprojām pārdodam,jo man vienalga kas maksā naudu.Esam aizmirsuši,ka esam izaudzināti no lauku piena žāvēta cūkas speķa un bērnība pavadīta rasainā zālē lauka malā,kur tēvi un vectēvi strādāja savu zemīti,atceros kā tā smaržoja.Latvijā jebkuru likumu var apiet ar līkumu,Jo šait ir Latvija,šeit ir mūsu tēvu Dzimtene.
8.janvārī TV-5 pārraidē bez cenzūras,arī to nākas dažreiz skatīties ,lai to vidējo taisnību uzzinātu ,un tur viesis bija zemkopības ministre L.Straujumu ,tādēļ arī interesēja ko teiks,viens par neapstrādātajām zemēm ,viņai tās esot 300000ha,bet pateisībā tas jau ir miljons ha lauksaimnieciskās zemes,par cukurfabrikām,kompensācijās Latvija ir saņēmusi 300Ls miljonus ,kas saņēma ,jautājums un par kādu naudu to lēto cukuru pērkam no kura ievārījumu izvārīt nevar ,burkas uzsprākst.arī cūkgaļu izrādās 50%jau ievedam,tas viss ir mūsu ierēdņu darbs un visvairāk tas skar PVD kurš tikai savējos pārbauda,lai puteklis nebūtu.un papīri kārtībā,bet kā ārzemniekiem.
Liekas, ka viss jau ir pamatīgās auzās. Ja nu vēl ierēdnīšiem Latvijas zeme vēl būs pieejama (kaut ar 3 saujām smilšu), tad viņu bērniem jau vairs tās nebūs…
EU nemaksa tos "platībmaksajumus" jo ļoti labi zin,ka galvenokārt ir "dīvanzemnieki" kuri labakaja gadījuma savos 100-iem ha zemes vina sturī ieses zirnus – ta sacīt "razojam" un saņems naudu no EU – "ne par ko" – tur ta ķibele.
Rakstā pazibēja lamuvārds "miglavs". Vai tikai tas nav tas pats zinātnieķelis, kas savulaik tik veiksmīgi pierādīja cukurrūpniecības bezperspektivitāti Latvijā?
Vairāk resursus vajag koncentrēt vienās rokās, tad arī visu vieglāk būs pa’irst…
Tikai decentralizācija, tikai liels skaits reāli saimniekojošo laukos var nodrošināt to ilgtspēju un veselīgas, darbīgas tautas atjaunošanos! Jevropā var konkurēt tikai ar tīru pārtiku – vienīgais mūsu ceļš ir ķimizācijas pakāpeniska (bet ātra) samazināšana līdz pilnīgai aizliegšanai, tad arī tie dāņu/vācu dabas indētāji/vieglas naudas tīkotāji pazudīs no mūsu zemes kā tārpi. Un mēs varēsim efektīvi saimniekot/dzīvot 20-50 ha zemes.