Pašiem jāmainās!

Cik bieži gan nācies dzirdēt no draugiem, radiem, paziņām tekstus, ka viņiem politika noriebusies, ka viņu balss neko nemainīs, ka visi politiķi ir zagļu banda, ka ziņas vairs nav vērts skatīties… Reizēm pat pašam uznākušas tādas dusmas, ka gribas visam atmest ar roku un kravāt čemodānus…
Tomēr, kārtīgi apdomājot, ir daudz iemeslu, kuru dēļ vēlēšanās ir jāpiedalās. Vai tie ir svarīgi? Kā nu kuram. Citam svarīgi, lai Latvija nenonāktu zem Krievijas militārā zābaka. Citiem – gluži otrādi, jo "vecajos laikos" bijusi kārtība. Vieniem patīk darbīgas un apsviedīgas personības, ar stingru roku un veikalniecisku ķērienu. Bet ir cilvēki, kam svarīgi, lai oligarhi neizshēmo vēl to mazumiņu, kas no Latvijas palicis…
Bet kāpēc tad šaubāmies?… Laikam jau tāpēc, ka vidējam Latvijas iedzīvotājam jau kopš padomju laikiem ir "iedzīta" sveša politiskā mentalitāte – vairums uzskata, ka viens cilvēks neko nevar ietekmēt. Un kādreizējā padomijā jau tā arī bija – par pilnīgi visām lietām domāja komunistiskā partija. Visi gāja vēlēt, pat zinot, ka nekas vispār nemainīsies, jo partija taču bija tikai viena… Bet ziniet, politiskā iekārta ir mainījusies! Latvijā ir demokrātiska valsts iekārta, un demokrātijas balsts ir katra cilvēka atbildība. Sakāt, ka vēlēšanu sistēma nav pietiekami efektīva, ka visi "vecie zagļi" tik vai tā tur sēdēs?! Lūdzu! Vācam parakstus un mainām vēlēšanu sistēmu!..
Manuprāt, liela problēma ir tā, ka mēs sevi asociējam ar "Latvijas zemi", nevis Latvijas valsti. Bet MĒS jau arī esam valsts! Valsti neveido no Marsa iesūtīti okupanti, vai no citām valstīm iesūtīti ierēdņi. Politiķi, ierēdņi, policisti, armija – vai tad nevienam nav kāds paziņa, radinieks, kurš strādātu šajās iestādēs un jomās? Vai viņi liekas sveši? Cita lieta, ka bieži vien šie ierēdņi, politiķi vai policisti ne visai labi pilda savus pienākumus – zog, pieņem kukuļus vai grēko kā citādi… Vai varam droši apgalvot, ka, tiekot šo politiķu, ierēdņu "siltajās vietiņās", paši būtu kaut par mata tiesu labāki?… Neatkarīgi no atbildes, izeja ir tikai viena – mainīties. Saka jau, ka katrai tautai valdība ir tāda, kādu tā ir pelnījusi. Tas nu ir pierādīts – Latvijas vidējā vēlētāja politiskā atmiņa ir trīs mēnešus gara. TRĪS! Tātad jau būsim aizmirsuši, kas mūs šajā bedrē iegrūda un atkal būsim gatavi uzķerties uz lētiem, neizpildāmiem solījumiem… Uz to, kas ausij un acij patīkami…
Mainīties – tas ir grūts un nepatīkams process, kura laikā jāatsakās no daudzām ierastām lietām. Varbūt nāksies atteikties no kāda iemīļota šova, seriāla un partiju apmaksāta "teātra", tā vietā noskatoties ziņas, vai vēl ļaunāk – kaut ko palasīt, atgādinot pašam sev visai nesenus notikumus. Jā, lai cik tas arī sāpīgi nebūtu, par valstī notiekošo esam atbildīgi mēs visi…
Ja viss, ko iepriekš rakstīju, neliekas svarīgs, tad balsojiet kaut vai tādēļ, lai… vismaz draugu kompānijā varētu lamāt politiķus par muļķiem, zagļiem un visādiem zvēriem. To ar mierīgu sirdsapziņu var darīt tikai tie, kas piedalījušies, ka centušies ko mainīt…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *