Pat īsti nezinu, kāpēc, bet beidzot uzsnigušais baltais sniegs vedina uz pamatīgām pārdomām par mūsu zemi, tautu un valsti. Nē, nekā drūma un nomācoša, lai gan sociālo procesu un cilvēku psiholoģijas pētnieki apgalvo, ka tieši šobrīd pārdzīvojam gada tumšāko laiku. (Pēc visām svētku gaidām un priekiem mēs "esot spiesti atjēgties nomācošajā ikdienā" un konstatēt, ka no visa dižā Jaunā gada apņemšanos klāsta tā īsti neesam gatavi realizēt itin neko…) Drīzāk sajūtās jaušams kaut kas klusai pielūgsmei un pateicībai līdzīgs… Cik tīra, balta pasaule! Cik skaistā zemē lemts mums dzīvot! Un vienlaikus krītošās pārslas atgādina, cik daudz baltu un tīru ideju, sapņu, uzupurēšanos šai zemē sagūlis, lai mums tieši te būtu sava valsts, sava Latvija…
Zīmīgi, bet pirmā šīs nedēļas ziņu sleja sākas ar kārtējo tautas skaitīšanas rezultātu apskatu. Kaut arī nav skaidrs, kas un kā skaitīts, arī ticamu rezultātu vēl nav, secinājumu un komentāru netrūkst. Ja sākumā ziņoja, ka mūsu vairs nav pat divi miljoni, tad tagad mierina – gan būs. Ja sākumā Rīgu par ūdensgalvu sauca, tad tagad raud par Latgali, kas par 30% straujāk tukšojas. Ja sākumā stāstīja, ka vienkārši izmirstam, tad tagad spriež, ka "vainīgi" laimes meklētāji – uz ārzemēm strādāt braucēji… Lai ar kā grozītas, ziņas nešaubīgi vēsta – ne tautas skaitītāji, ne valsts un pašvaldību runas vīri un sievas aizbraucējus par savējiem neskaita…
Bet kāds ir saskaitījis to skumju, sāpju, pazemojumu un bezspēka grēdas, ko pārdzīvojis viens vidējs darba meklētājs svešumā? Nezinu nevienu, kam aizbraukšana un darbs svešumā viegli nācis… Un – vai kāds ir saskaitījis, cik patiesībā daudz ir to, kas grib, bet nevar, vismaz pagaidām nevar atgriezties?… Vai kāds ir saskaitījis, cik daudziem šeit, Latvijā, esošajiem izdevies palikt, dzīvot un izdzīvot nevis politiķu, pašvaldības vai uzņēmēju dēļ, bet tikai tāpēc, ka kādam no ģimenes pieticis dūšas, spēka un apņēmības aizbraukt?! Un daudzi no viņiem pelnījuši un tomēr paldies nesagaida…
Bet es ticu; mēs esam viena tauta mūsu kopējā dvēseļu putenī.
Valstij mēs esam tikai nodokļu maksātāji vai nemaksātāji…Diemžēl…
nu baigi jau mēs te kādam esam vajadzīgi, politiķiem pamatā patīk pelēkā masa, bez domāšanas un iniciatīvas, jo tādus vieglāk ir vadīt un tie neko nedomā, ja sāk domāt, tad jau ir slikti.Tāpēc domātāji un darītāji uz vietas nav vajadzīgi, viņi traucē.