Par nāciju domājot?

Domāju, ka skaidrības labad jāsāk ar tādu kā paziņojumu. Proti, esmu četru bērnu mamma, ļoti mīlu bērnus un no visas sirds esmu pateicīga Visaugstākajam jeb/un liktenim, kas mani saudzējis un nekad nav licis izšķirties par labu abortam (jo varēja būt visādi)… Joprojām uzskatu, ka tā ir viena no lielākajām nelaimēm, kas sievieti var piemeklēt…

Un tieši tāpēc man trūkst daudz maz pieklājīgu vārdu, lai raksturotu savu attieksmi pret mūsu valsts šī brīža galveno "vairošanās politikas bīdītāju" Jāni Parādnieku. Nu, ko nu par personu, galvenais sašutuma iemesls – viņa pieprasītie likuma grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Redz, kaismīgais politiķis ir pārliecināts, ka mūsu nāciju var glābt tikai krasa un galvenokārt uz aizliegumiem balstīta demogrāfijas politika. Un, sākt, viņaprāt, vajadzētu ar likuma grozījumiem, kas noteiktu bērnu tiesības uz dzīvi no ieņemšanas brīža! Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē politiķis (?!) bija pārliecinošs – nav tām sievietelītēm tur ko mutes dzisināt, pīkstot, teiksim, par sievietes tiesībām, kas nu, salīdzinot ar vēl nedzimušiem bērniem ir, maigi sakot, dziļi diskriminētas. Vīrietis I. Parādnieks viņām vārdu nedos un runāt neļaus! Nav nopelnījušas, tā teikt… Un vispār, nekādās diskusijās viņš neiesaistīsies…
Bet vajadzētu! Kaut vai par to, kurā brīdī šūnas vai embrijs par bērnu kļūst? Vai arī izlietota prezervatīva saturs nu būtu likuma aizsardzībā liekams? Vai sieviete, māte Latvijā ir cienījams cilvēks? Vai viņa te kopā ar savu vīrieti, savu iespējamo bērnu tēvu vismaz jūtas droši? Vai viņa var uz savu šī brīža dzīves draugu vai vīru (ja līdzbiedrs sadūšojies likumīgā laulībā stāties) paļauties? Vai sieviete, palikusi viena ar bērniem (vīrs aizplīvojis, aizdzēries, piekusis vai oficiāli nemaz nekāds vīrs nav bijis), arī spēs viņus izaudzināt? Jo pieredze diemžēl liecina – ar vai bez tiesas, ar vienu vai nez cik bērniem, neko vairāk par latiem 15 "uz deguna" par bērnu viņa lielākoties arī nesaņems. Par tādu "šiku" kā skolas naudu, dzīvokli, kādu nekādu līdzatbildību audzināšanas jautājumos nemaz nerunājot… Lūk, šie ir jautājumi, kas demogrāfijas jomā, manuprāt, būtu jāpārrunā vispirms. Un tikai tad varētu pīkstēt par abortiem (paturot prātā arī to, ka pretapaugļošanās līdzekļu komplekts kopā ar ginekologa konsultācijām maksā ievērojami, bet ar 100% garantiju nedarbojas neviens).
Ko Imants Parādnieks? Normālas diskusijas, reālu priekšlikumu un arī risinājumu vietā viņš visai Latvijas sabiedrībai publiski demonstrē klaju necieņu pret sievietēm kopumā un pret savu bērnu mātēm atsevišķi. Kā gan citādi raksturot viņa nepiedienīgo uzvedību Saeimā un publiski demonstrēto, vairāk gan musulmaņu pasaulei raksturīgo un paša piekopto daudzsievu ģimenes modeli? Tomēr ļoti ceru, ka vismaz tuvākajā laikā harēms un atsevišķu vaislinieku aplidošana nekļūs par latviešu sievietes un arī nācijas kopējo sapni…