Par laimes hormonu…

Zinātnieki izpētījuši, ka rudenī un ziemā, kad nesaņemam pietiekami saules gaismas, mūsu organisms tumsai piemērojas, izstrādājot paaugstinātu melatonīna (miega hormona) daudzumu. Savukārt mazāk rodas serotonīna, saukta arī par laimes hormonu. Lai šo abu hormonu līmeņus sabalansētu un tādējādi izvairītos no miegainības, slikta noskaņojuma un enerģijas zuduma, dzirdēti ieteikumi: gaismas terapija, šokolāde, karkadē tēja, sarkanvīns, čats internetā ar labiem draugiem…

Kad par to ieminējos kādai paziņai, viņa kļuva domīga: "Bet… kā tad mūsu senči? Ko viņi darīja, kad nebija ne čata, ne solāriju, ne hibiska tējas, pat ne elektrības?! Kā viņi, neko nezinot par laimes hormoniem, tika galā garajos rudens un ziemas vakaros?"
Jautājums lika aizdomāties un, – ne pa jokam! Nu, labi, eksotiskās sarkanās tējas vietā mūsu pašu asinszāle… Vasaras iedegumu, kas uzkrāts, uzturoties dabā – tīrumā, dārzā, pļavā – nespēj aizstāt neviens solārijs… Čats? Tas taču savā būtībā ir… tikai un vienīgi aizstājējs! Un toreiz personiskos kontaktus nebija jāaizstāj, jo… bērniem vecāki bija turpat, līdzās, nevis Īrijā, Norvēģijā vai kādā citā naudas pelnīšanas vietā. Un vecvecāki toreiz bija padomdevēji, bērnu un mājas pieskatītāji, nevis televīzijas politisko raidījumu saērcināti veči. Pusaudžiem, savukārt, ikvienam atradās kāds pie mājas padarāms darbiņš, kāds pienākums, tāpēc nevajadzēja "nosist laiku" ielās, pavārtēs un trepju telpās.
Ak, var jau būt, ka es te pārlieku idealizēju tautas seno pagātni, un kāds noteikti iebildīs, ka gadu simti pagājuši, mainījusies pasaule un mainījušies mēs paši. Taču… pagātne ir mūsu saknes, mūsu spēka un senaizmirsto zināšanu avots! Gaismas terapija – no mīļu roku iedegtas svecītes. Šokolādes vietā – prieks par rūpīgi darinātu galdautu, seģeni, cimdiem un zeķēm. Televīzijas šovu vietā – mīklu minēšana, tautasdziesmas, anekdotes, spoku stāsti, savas dzimtas un tautas vēsture… Varbūt pamēģināsim? Tik vien jau vajag, kā nelielu piepūli rokām un galvai, kas taču nevar būt "gadsimtu gaitā transformējušās" tik ļoti, ka nemākam vairs pielietot?